Vēders man noslīdējis nebija, treniņkontrakcijas bija dažus vakarus pirms lielā notikuma, vienreiz iedzēru Nošpu, bet nevienā mirklī nešķita, ka tās būtu pa īstam.
10.augustā man bija dzimšanas diena, svinēsiet negribējās, ēstgriba bija pazudusi, vēdera izeja vairākas reizes dienā (caureja nebija), oma pašai nekāda, vilka uz miegu, svinīgās vakariņas ar vīru atlikām.
11.augustā no rīta vilka vēderu, ap 10 rītā bija skaidrs, ka TAS ir sācies, jo īstās kontrakcijas jau bija pa īstam, tās nevar sajaukt. 11 vakarā piedzima mūsu dēls (termiņš bija noteikts 9.augusts).