Briesmīgākās darba intervijas??

kiwwi Labs ieraksts CV :D prasme un pieredze staigāt biksītēs

Izstāstīju draugam, šis smējās un teica, lai tik nes šurp, viss viņu veču kolektīvs savilktu un tad varētu sūtīt, tāda peļņa būtu :D

Kad pavecs kungs ar 40 gadnieci, vēl nekas. Vienam mēkslas specam sieva piemeklēja asistentes, bet vecais piemeklēja sev meitas kursabiedreni un staigāja uz viņas dzīvokli. Skuķei tika omes dzīvoklis Centrā, tas 60 (?) gadnieks tur piedzīvoja.
Izplatītāji jā, izcili aktīvi piedāvā nn dažādas vakances, kā atnāk, tā kaut kas jānopērk, MLM.

Esmu bijusi vienā fantastiskā intervijā. Darbu mainīt netaisījos, bet nu aizgāju palkausīties, ko piedāvās, jo paziņa raksturoja šī kantora īpašnieku kā tiešām jauku un veiksmīgu cilvēku, kurš jau ilgstoši nevar atrast normālu manas nozares speciālistu.
Birojs bija centrā, vienā no vecajām pirmskara ēkām. Jau ienākot pa durvīm iekšā, pirmais, ko ieraudzīju, bija krāsns ar priekšā saliktu malku, kā arī biroja koptēls bija tāds... nekopts. Jau tajā brīdī nodomāju, ka nevēlos šeit strādāt, jo man svarīgi, lai birojā ir patīkami atrasties, bet uzreiz iet prom bija nesmuki, tāpēc sagaidīju interviju. Tas bija kaut kas. 40 minūtes man tika stāstīts par to, “cik ļoti perspektīvs uzņēmums mums ir, pagaidām gan neliels (laikam kādi 3 darbinieki kopā), bet strauju attīstamies”. Tad max. minūtes 5 stāstīju par savu pieredzi, uzdeva jautājumus, kā atradu darbu, kurā patreiz strādāju, kā atradu iepriekšēju. Likās dīvaini, bet nu ok. Tad pajautāja par algu, kādu vēlos. Es godīgi pateicu, cik pelnu šobrīd un, loģiski, ka iešu prom no patreizējā darba tikai tad, ja man spēs izdarīt tiešām labāku piedāvājumu – nosaucu skaitli, aptuveni par 30% lielāku par patreizējo algu, kā arī iemīnējos par visiem bonusiem, ko saņēmu šobrīd un no kuriem nevēlos atteikties. Šis norija siekalas, bet tomēr teica, ka tas ir iespējams. Un tad sākās – “nu, Jūs jau saprotat, mēs šobrīd attīstamies, mums ir viens mikrouzņēmums... Kā Jūs skataties uz to, ka sākumā mēs Jūs noformēsim darbā mikrouzņēmumā, maksāsim tur maksimumu, kas ir iespējams, un pārējo tad skaidrā naudā! Es teicu, ka man ir svarīgi, lai visa alga būtu oficiāla un ne par kādiem mirkouzņēmumiem un aplokšņu algām negribu pat dzirdēt, man ar to jau bija pieredze, nē, paldies, vairs nevēlos. Un tad šīs jautā “a kas par problēmu, kāpēc Jums vajag oficiālu algu?” Es pilnīgu apstulbu :D Kaut ko pateicu par to, ka, redz, man ir svarīgas sociālās garantijas, kā arī, gribu, lai man ir iespēja paņemt kredītu, ja savajadzēsies, bet tā nav viņa darīšana. Šis nosklausījas, paklusēja un izteica “Jāmācās dzīvot bez kredītiem!”. Tas bija tāāāds WTF :D
Beigās viņš vēl gribēja, lai izpildu pāris testus, atnesa kaut kādu 20 gadus vecu datoru un gribēja dot man. Es laipni pateicos par veltīto laiku un pateicu, ka diemžēl, bet nespēsim atrast kopīgu valodu, tāpēc nevelos tērēt savu un viņa laiku, neko nepildīšu un dodod prom. Kungs bija acīmedzami nepatīkami pārsteigts par to, ka kāds nav sajūsmā par iespēju strādāt viņa lieliskajā mikrouzņēmumā un kurināt krāsni :D

Es atkal varu no darba devēja puses nokomentēt, kādi man ir bijuši kuriozi.
1) CV ar bildēm tīkliņzeķēs, uzpumpētām lūpām, pornozvaigznes make-up, utml. ir ierasta lieta: vairāk kā puse ir tādu. Otra puse ir izlaiduma bildes.
2) Atnāk čalis, lai pieteiktos uz asistenta amatu, un sāk mētāt priekšnieku. :-D Pasaka: jums ir skaistas telpas, es apskatīšos. Izstaigā visas telpas. Nesagaida nevienu jautājumu no manis un sāk stāstīt par savu super ūber biznesu un cik viņš veiksmīgs 22 gados. Pajautāju, ja jau ir savs bizness, kāpēc piesakās pie manis par asistentu. Gribot gūt pieredzi un papildus ieņēmumus. Pajautāja, kādi ir asistenta pienākumi, uz ko pateica: es to darīt netaisos! Pajautāju, ko gribētu darīt. Īsti nemācēja atbildēt uz šo jautājumu.

Tīkliņzeķēs?

Priekš kam tev CV ar bildi vajag? Modeļu aģentura, prezentācijas?
fluffy
Tev paveicās, ka piedāvāja vismaz mikrobā strādāt. Ir dzirdēts, ka sakot , nu jūs sākumā bez papīriem pastrādājat, vēlāk uzrakstīsim minim, pārējo uz rokas, bet varbūt jums papīru vispār nevajag? Tas būtu vislabākais variants, Jums tiešām vēlāk vajadzēs papīru? Kāpēc, mums daudzas bez papīra te bijušas ilgi jo ilgi.

Nekad neaizmirsīšu, cik uztraukusies biju savā pirmajā darba intervijā, jāpiemin, ka amats diezgan nopietns, uzņēmums tāpat. Intervijas valodai vajadzēja būt angļu, bet rezultātā mani intervēja trīs cilvēki, kuri runāja katrs savā valodā (angļu, krievu, latviešu) un katrs sagaidīja atbildi savā valodā. Es visas valodas pārvaldu ļoti labi, bet uztraukums darīja savu, tāpēc viens vārds man sanāca angliski, viens krieviski, beigās jau pašai kauns palika. :D Viens no intervētājiem vienā brīdī izvilka telefonu un acīmredzami sāka sarakstīties - vienā brīdī skaļi iesmējās, kas, protams, jaunu un nepieredzējušu meiteni ļoti samulsināja, sāku domāt un uztraukties, ko pateicu ne tā.
Esmu bijusi arī intervētāja lomā dažas reizes, vienu reizi viena sieviete bija atsūtījusi savu māsu, lai pastāsta par viņu.. :D Un esmu dzirdējusi par gadījumu, kur uz vienu amatu nāca viens un tas pats kandidāts, bet ar trīs dažādiem vārdiem un dažādiem CV. :D

Es savos CV vienmēr lieku bildi un citiem arī iesaku to darīt - kad cilvēks atnāk uz darba interviju, es zinu, ka Annai bija melni mati, bet Līgai blondi, un aptuveni zinu, kā cilvēks izskatās, un varu adekvāti sagaidīt. Nevis skatos uz ienākušo cilvēku un domāju - kas tas tāds? No kurienes? Uz darba interviju atnākusi? (reizēm ir tas neveiklais pārsteiguma moments).
Godīgi sakot, kā CV lasītāja, es neaicinu uz darba intervijām cilvēkus, par kuriem nezinu, kā izskatās. Ja CV nav bildes, iemetu facebookā vai googlē, ja arī tur nav bildes - neaicinu.
Mans darbs nav nekāda modeļu aģentūra, bet esam sūtījuši cilvēku uz mājām pārģērbties, jo viņš dienā, kad jātiekas ar klientu, ieradies saplēstās džinsās un kapučjakā.

Un es jau zinu, ka tūlīt teiks, ka izskatam taču nav nozīmes, ja labs speciālists, neesat jau modeļu aģentūra. Izskatam ir nozīme. Manā jomā neizbēgami sanāk tiešs kontakts ar klientu, un pie manis nekad nestrādās cilvēks ar nemazgātiem matiem, kuram ir OK nākt uz darbu nomītās skriešanas botās, vai kuram ir apgrauzti nagi. Un man ir dziļi vienalga, ka viņam ir divi maģistra grādi, doktora grāds un super - puper pieredze.

Tak kad sarunā interviju, sarunā arī laiku. Cilvēks atnāk, parasti 5-10 min pirms noliktā laika. Ja noliktā laikā neatnāk, tad.... Tāpat normāls cilvēks, kam sarunāta intervija, nu atnāks 5 min agrāk un stādīsies priekšā + pateiks, kādēļ atnācis.
Smukus gribas? Cilvēki to zina un bildes retušē. :-)

Nu.. par to bildes likšanu CV.. Nekad tā nedarīju un nekad nedarīšu. Kaut kā līdz šim man nav nācies šo nožēlot un nesaņemt kāroto bildi.
Ja priekšnieki tikai tā izvēlas CV, nu, uzskatu, ka paši ir zaudētāji. Facebook svešiniekiem arī nav pieejams. Kopumā to uzskatu par neprofesionālu pieeju darbinieku atlasei, bet kā jau teicu, uzskatu, ka tādā veidā zaudē tikai darba devējs.
Jā, man var būt zolīda bilde, bet tāpat varu plēstās džinsās atnākt. Ja cilvēkam nav saprašanas par ģērbšanas kultūru, tad nav

* kāroto darbu

Izskatam ir nozīme, optimāli jauni un skaisti, ar lielu pieredzi, kā parasti ;).
To, kā cilvēks izskatās, novērtēt var tikai, kad atnāk uz vietas. Diemžēl reizēm klātienē pat pagrūti atpazīt, salīdzinot ar bildi.
Modelēm savādāk, bilžu sērijas obligāti.

No dzīves pieredzes, tikai klātienē var novērtēt izskatu. Ne pēc vecuma, ne apstrādātas foto to nevar. Cits 30 gados izskatās kā uz 40, cits 40 gados izskatās kā uz ~32.
Cilvēki jau gatavojas fotografēties + bildes apstrādā, kuras publicē.
Reizēm 70 gadniece izskatās dabā jaunāka kā cita 50 gadniece.
Jaunie, ir tādi, kam 29 gados veikalos prasa pasi, kad alko pērk, ir tādi, kam 19 gados to neprasa, jo izskatās daudz vecāka seja.

Es esmu izskatījusi CV un vadījusi pārrunas, bet nu amats vienkāršs.
Par CV un motivācijas vēstulēm esmu jau agrāk komentējusi, neatkārtošos, kas ir jādara cilvēkam, lai es viņu vispār uz interviju neaicinātu.
Ja runājam par darba pārrunām, tad visvairāk atbaida:
* ja cilvēks izteikti nervozē, knibina pirkstus, gredzenus
* neskatās man acīs un neveido acu kontaktu, diezgan baisi, ir bijuši tādi varianti, kas visu laiku skatās apkārt kaut kur, nespēju uzticēties tādam cilvēkam, saruna veidojas neveiksmīga.
*nespēj atbildēt uz maniem jautājumiem, kāpēc tik bieži maina darba vietas, kāpēc aizgāja prom no pēdējās darba vietas u.c.
Un, jā, es arī mēdzu pajautāt, vai ir kaitīgie ieradumi. Un par foto runājot, esmu baigi vīlusies bieži, pēc foto liekas baigi ok, atnāk nevīžīgs, smirdīgs, nekopts, ar tiem garajiem pretīgajiem plastmasīgajiem nagiem, izteikti nekoptām rokām, kā no pludmales , vai tikko no gultas izkāpis utt. Un nē, man nevajag modeli, man vajag elementāri sakoptu , pašpārliecinātu, komunicēt spējīgu cilvēku, kas rūpējas par sevi, savu higiēnu un spēj uzturēt kontruktīvu, argumentētu sarunu.

Vispār jau prasīt bildi pie CV nav īsti likumīgi. Vismaz kādreiz nebija. Sava veida diskriminēšana. :-D Nav man grūti pielikt bildi klāt un esmu likusi, bet ir bijuši sludinājumi, kur aizsūtu savu CV, viss it kā izskatās kārtībā, bet beigās atsūta, ka meklē nevis to, ko piedāvāja, bet patiesībā web čata meiteni vai ko tamlīdzīgu.
Tāpēc, ja pie cv lūdz pielikt klāt arī bildi, tad jau skatos uz to ar aizdomām. :)
Un kā jau te minēja, tad kad sarunā interviju, tad arī zini, ka piem., 10.15 nāks Līga un viņa atnāks un tā pat stādīsies priekšā.
Un tas, ka bildē ir tīri mati vai nesaplēstas džinsas, nenozīmē, ka dzīvē arī tā būs. :-D

Ko tad viņa teiks? Ka vienā vietā nedeva solīto aploksni, otrā lika darīt to, par ko sākumā nebija runāts vai izmainīja darba laikus utt? Ka kavēja algu, atnāca cits, riebīgs šefs, aizgāja apkopēja un lika arī mazgāt grīdas?
Loģiski, ka nav pieņemts šo iznest, tāpēc gudros ko citu par iemeslu.
Kas acīs neskatās, nu bez uzraudzības neatstātu un darbā neņemtu pat par velti tādu.

Vācijā, piemēram, uz CV nemaz neskatās, ja nav bildes...
Latvijā savulaik nevienu CV neesmu sūtījusi, visi darbi atrada mani paši. Trakākais bija, kad mani uzrunāja topošā priekšniece, kad biju ballē un pilnīgā pāli un knapi sapratu, ko viņa no manis grib... Darbs bija kultūras jomā, darbu, protams, dabūju, jo viņiem mani vajadzēja. Ah, un vēl vienu drbu pirms tam, no kura arī nāca labās atsauksmes, arī biju sev sarunājusi vieglā žvingulī...

Un tad? Tauta tad sapucējas, samaksā pat stilistam, nopervējas, uztaisa bildi, samaksā par labu retušu un bilža, ko vismaz gadu visos CV likt ir gatava. Kā konfekte. Kamēr dzīvē izskatās...
Es saku, pat ar vecumu, bioloģiskais nav kalendārais vecums, var ļoti ļoti atšķirties izskats. Pat reizēm +/- 15 gadi no īstā vecuma!