Kā kļūt par labāku cilvēku?

Tam jānāk dabiski :D
Ja nopietni, nezinot tavus "sliktumus", grūti komentēt.

Esmu pārāk kautrīgs, nesmaidu tik bieži. Pat nezinu, kur lai dabū antidepresantus bez receptes.

Kapēc antidepresantus uzreiz?
Ne jau visi var būt tik atvērti un sabiedrības dvēseles. Tapēc jau esam tik dažādi.
Bet par jautājumu, kā kļūt labākam , smaidīt gan man šķiet ir laba lieta, vismaz sāc ar mazumiņu. Pats galvenais jau apakšā ir saprast kapēc esi tik nomācošs, lietas ko vari pats saprast un palabot/pamainīt.

Es ari nesmaidu, man tāda sejas mīmika. :D
Kautrību var pārvarēt,nomainot vidi, piemēram, iestājoties jaunā skolā, atrodot jaunu darbu vai sākot apmeklēt kādas ārpusskolas/darba aktivitātes, kur gribot negribot nākas iepazīties ar jauniem cilvēkiem un redzēsi,ka vairs neesi tik kautrīgs!

Antidepresanti pret kautrību nepalīdzēs. Tiem ir drusku cigtas funkcijas.
Un zināšana, kur dabūt antidepresantus, par labāku cilvēku arī nepadarīs :)
Piedod, slikts plāns.
Kam Tu gribi iepatikties?

Labi būtu, ja antidepresantu tabletes padarītu lietotājus par sabiedrības dvēselēm :) Antidepresanti jautrumu nedod, daudzos gadījumos tieši otrādi, dod dārzenisku apātiju.

Kam tev tos anti depresantus vajag? Kautrigs nenozime slikts cilveks. Viselementarak esi jauks pret citiem un tas maks atpakal. Ja ir kadas intereses iestajies pulcinos kori vai valodu kursos. Atrodi cilvekus ar lidzigam interesem.

Citreiz man liekas, ka es tikai smaidu visu laiku. Nesen bijām no drauga puses lielā radu pasākumā, kur nevienu nepazinu, tad mums prombraucot, viņa vectēva brālis teica, ka es baigi foršā, jo visu laiku smaidu :D Man tas tā dabiski nāk, vispār esmu kautrīga un daudz sarkstu, no tā gan gribētu atbrīvoties, bet nemāku. Ir kādi ieteikumi kādai? :)

Vispār tā sarkšana ir tāda interesanta lieta, man šķiet,ja mazliet, tad tā piemīlīgi.
Es reti sarkstu, bet piefiksēju,kad ja esmu ļoti satraukusies, mēdzu nosarkt arī.

Oliive O, jē. Es arī. Kad tiek pieversta vairāku cilveku uzmanība tieši man vai pēkšņi kāds kaut ko pajautā es sasarkstu. Besī! Es nesamulstu. bet reāli sasarkstu no kā paliek kauns un aiziet!:D

ToBeinspired, esmu no daudziem dzirdējusi, ka sarkšanu uzskata par piemīlīgu (bet parasti no tiem, kuri nesarkst un nesaprot, kā tas ir) . Draugs ar to visu laiku saka, kad es sāku teikt, ka tas man nepatīk.
Limonāde, dod pieci! :D
Bet vispār jau saka, ka, ja nosarksti, tad uzreiz vajag meklēt cēloni, kāpēc tā notika, lai iemācītos no tā izvairīties. It kā esmu atradusi iemeslu - man nepatīk, kad man pievērš uzmanību, vai ja es ko stāstu un mani daudzi klausās, bēēt no tādām situācijam es izbēgt nevaru, vismaz pagaidām.

Oliive nu man tas pats. Man jau ir pietiekami daudz gadu , lai no tā būtu jaatbrīvojas.
Jātrenē sevi. Bet kur lai es dabūju ik pa laikam citu cilvēku grupiņu kas klausīsies manī un skatīsies kā sarkstu?!
Man drīz būs jāsaka runa kolēģei dz/d ~15 cilvēku grupā . Es domāju kā uzrenēt skilu vai kā dabūt smilības lapu! :D

Vislabakais ir necensties neviena nekad iepatikties. Esi kads esi, nosplaujies uz citu domam un tad tu iepatiksies tikai tiem kuriem patiesi iepatiksies kads esi. Un pats galvenais ir patikt pasam sev uz parejo ir poh ;-)

Rvs lielaa mera piekritu galvenais ka pats ar sevi juties harmonijaa.

Limonāde, man bieži palīdz ieskaidrošana sev, ka tas jau nav pasaules gals, ka daži tevi paklausīsies un tās būs tikai dažas minūtes. Citreiz izdodas, pirms tam vēl var nomierināt sevi dziļi elpojot :)
Eh, nu man atsāksies tūlīt studijas, tad varēšu trenēt savu nesarkšanu :D

Pēkšņi ne no kā nevar kļūt labāks, atvērtāks un visiem patikt. Uzskatu, ka cilvēku maina tikai pieredze. Laba vai slikta, tas jau ir cits jautājums. Nebūs tā, ka pēc 10 minūtēm pēkšņi pārstāsi sarkt un plēsīsi jokus kompānijās. Tad tā būs tikai maska, un zināms, ka visas maskas reiz krīt.
Vienīgais kā vari vēl mainīt sevi ir izaicināt. Piemēram, ieraugi jauku meitenei, uzsāc sarunu par jebko, kas viņai varētu interesēt. Vai ej kaut kur parunājies ar cilvēkiem, iemācies uzstāties, sāc sportot kādā sporta klubā, iesaisties komandu sportā. Un, manuprāt, mērķis - patikt citiem - nav tas labākais. Īstajiem cilvēkiem tu jau drošivien patīc.

Helton, šis būs pagarš komentārs :)
Sākšu ar to, ka neviens neesam perfekti. Katram cilvēkam ir kaut kādi mazvērtības kompleksi - viens ir kautrīgs, cits jūtās neinteliģents utt utjp. Un kautrīgums, manuprāt, ir ļoti "populāra" lieta - vismaz esmu tā secinājis pēc paša cīņas ar šo nezvēru :)
Sāc ar to,. ka mēģini izprasti, no kurienes šis kautrīgums nāk. Piemēŗam, divas dažādas situācijas:
1) Tev ir zems pašvērtējums, kas var izsaukt kautrīgu reakciju jebkādā situācijā ;)
a) Paslīdēji uz ielas? Jūties neērti, jo domā, ka citi skatās un kritizē.
b) Iepazīsti jaunus cilvēkus - nevari atvērties un noslēdzies sevī.
2) Kautrīgumu izsauc konkrētas situācijas (triggers)
a) Kļūsti kautrīgs, kad uzstājies citu priekšā utt
Parasti jau kautrīgums ir zema pašvērtējuma sekas jeb bailes no pazemoju, citu neizpratnes un kritikas.
Tas spektrs ir plašs - no viegla kautrīguma līdz pat smagai sociālajai fobijai (social anxiety), pēdējā gadījumā daudzi, kasm tā ir, pat nespēj iziet laukā no mājas uz veikalu, jo paniski baidās no citu nosodījuma par jebko.
Nebūs tik vienkārši sevi pieņemt un ignorēt citu domas - skan skaisti, bet tas nav iespējams, ja neesi ar smagiem personības traucējumiem - narciss, sociopārs, psihopāts. Vesels cilvēks vienmēŗ nedaudz tomēr uztrauksies, ko par viņu domā citi un tas ir tikai normāli un tā tam ir jābūt.
Tavs mērķis ir samazināt savu kaitrīgumu/noslēgtību līdz veselīgam līmenim.
Savu personībupa lielam mainīt nevar, bet jūtami uzlabot spēju komunicēt ir vairāk kā iespējams
Tālākus padomus gan sniegt grūti, jo nezinu tavus apstākļus.
Pats svarīgākais - tas, ko tu vēlies, nenotiks uzreiz, bet gan mēnešos, gados. Tavas smadzenes ir pieradušās funkcionēt (sūtīt signālus) kā šobrīd un to var izmainī tikai ar aktīvu iziešanu no komforta zonas - angliski šo fenomenu sauktu "neuroplasticity".
Pieņemšu, ka esi ļoti kautrīgs - sāc ar mazām lietām, noturi rutīnu un gaidi rezultātus (kas nebūs uzreiz)
1) Uzrunā svešus cilvēkus - novēli veikala kasierei jauku dienu - ne vienreiz, ne divreiz, bet simtiem, tūkstošiem reižu - katru reizi, kad ieej veikalā. Pajautā kādam uz ielas, cik ir pukstens utt
2)Komunicē nedaudz vairāk - ja grūti to darīt ārpasaulē, vari mēģināt kļūt par kāda foruma aktīvu biedru ;)
3) Smaidi. Kaut vai praktizējies pie spoguļa ;)
Galvenais ir izkāpšana no komforta zonas. Iztēlojos, ka šobrīd tava komforta zona ir noslēgšanās no citiem, tusiņos - nolīšana nost no uzmanības centra, izvairīšanāš no konfontācijām utt.

Tikai un vienīgi regulāri izejot no komforta zonas un darot lietas, kas sagādā bailes/neērtumu, spēsi lēniem solīšiem pārvarēt savus kompleksus - runāšana var palīdzēt tikai izprast rīcības plānu, bet pa lielam neko nemainīs.

Visu cieņu pēdējam komentam!