Attieksme pret naudu

Naudai patīk, ja to kustina. Pēc tāda principa arī dzīvoju. Protams, katru mēnesi noteikta summa aiziet uz krājkontu un uz zeķi nebaltām dienām, bet kopumā neteiktu, ka būtu skrupuloza taupītāja. Izvēlos kvalitāti.

Man nauda tērējas viegli uz saldumiem un ēdienu, taupu es uz visām pārējām lietām :D Man viņa aiziet praktiski vējā, bet es apzinos, ka tā ir mana vaina un pašai tas jāmaina :)
Gribu sākt taupīt, bet liekas, ka pārāk čakarīgi tos visus čekus saglabāt un sekot iztērētajām summām līdzi :D

galīgi neesmu taupītāja , nauda nāk un iet , tā taču ir tikai nauda , vismaz, man dzīvē ir svarīgākas lietas par to ....

Pazīstu dažus cilvēkus, kas uzskata, ja viņiem nebūtu jāpelna (šai vietā tiek veltīts daudz "skaistu" apzīmētāju) nauda, tad viņi būtu laimīgākie cilvēki pasaulē. Jā, lai kā raujas pa darbiem, bet naudas nav un nav. Reiz vienam no viņiem pajautāju, ja viņš tā uzrunās savu brūti, kā naudu sauc, vai tad viņa turpinās priecīgi nākt pie viņa. Uz brīdī likās, ka aizdomājās, bet ne ilgtermiņā.

Manuprāt, no naudas ir jēgas tikai tad, ja to tērē. Es nemēdzu kaut kam histēriski krāt un atlikt un nenopirkt ko šobrīd. Dzīve ir īsa un es TAGAD gribu gan skaistas lietas, gan atpūsties, gan garšīgi paēst. Vienmēr visam pietiek un nauda atnāk, kad to vajag, traģēdijām nākotnē nekrāju.

Man nepatīk tērēties sīkumiem, kas sniedz īsu prieku, tāpēc neviļus sanāk taupīt. Nauda noteikti nav pats galvenais man, labi, ja tā ir, bet izmisusi nejūtos arī tad, ja tās ir mazāk.

samurajs
Neaizmirsti, ka naudai patīk, ja viņai izdomā personvārdus. Vēl es dzirdēju, ka naudai patīk sarkanā krāsa, ir vajadzīgs sarkans maks un vajag uzmest sarkanās apakšbikses uz lampu, tad nāks nauda.
/sarkasms par doma spēka iesaistīšanu naudas lietās

Nauda ir loti svarīga. Jo vairāk naudas, jo vairāk iespēju dzīvē paveras. Bet neteiktu ka esmu loti izškērdigs cilveks,bet ari loti taupigs ne. Man patik kvalitativas lietas,bet tas kvalitativas lietas censos atrast par iespejami izdevigak cenam,lai nejustos neko parmaksajis. Dargos restoranos needu un ja ari gadas kada paest,izvelesos kaut ko kas maksas izdevigi.

vispār man nauda ir svarīga, jo tā ir brīvība un brīvībai manā dzīvē ir baigi liela nozīme! attieksme ir tāda "viegla" un ļoti prātīga reizē - man vienmēr būs kaut kas atlikts no algas, lai neliels back up būtu, bet viss pārējais, gluži kā skaya rakstīja! naudu pelnām, lai dzīvotu, nevis dzīvojam, lai pelnītu un tad mēģinātu izdzīvot, jo obligāti tak jāatliek kaut kas nebaltām dienām vai kaut kā sevi jāierobežo tēriņos. tās nebaltās dienas nekad tā arī var neatnākt un man svarīgi ir dzīvot tagad, jo es to naudu esmu nopelnījusi ar diezgan smagu darbu un tos augļus gribas baudīt uz pilnako :D gribu smuku kleitu - nopērku un priecājos, gribu ceļojumu - plānoju un braucu atpūsties, gribu garšīgi paēst - vācu draugus un eju uz restorānu! man liekas, ka, jo vienkāršāk attiecos pret naudu, jo vieglāk tā nāk :)

Piekrītu, ka nauda ir enerģija un tai jāļauj cirkulēt.
Pati agrāk strādāju restorānā un novēroju, ka, ja es pati biju dāsna ar dzeramnaudām, tad arī tikpat viegli tā nauda pie manis atnāca atpakaļ.
Ja man ir nauda, tad to brīvi tērēju, veikalā pērku labākos produktus un tā tālāk, ja nav, tad savelku jostu un iztieku, kamēr atkal tieku pie naudas. Tieši tik vienkārši.

Es neesmu taupītāja, nekad neesmu bijusi. Ja nauda ir, es to tērēju. Ja nav, tad, protams, nē.:-D Netērēju tik daudz lietām, mantām, kā izklaidēm, atpūtai. Zinu, ka nauda tāpat vien nerodas, bet neuzskatu, ka jāplēšas vai uz pusēm, lai nopelnītu. Nav vērts ļoti saspringt uz to, nauda nāk un iet.
Arī nelaimēm nākotnē nekrāju. Vīrs ir citādāks, viņš veido mums uzkrājumus, rūpējas par finansiālo drošību.

Pastāv uzskats, lai nopelnītu, ir daudz un smagi jāstrādā. Visi, kuri braukā ar dārgām mašīnām, ģērbjas zīmola drēbēs, ir zagļi un ārišķīgi, sekli cilvēki. Nauda valda pār pasauli, tāpēc viss iet uz galu, jo nekas cits vairs neinteresē. Gribēt daudz naudas ir sekli. Nauda ir jātaupa nevid jātērē.

Nepiekrītu visam šim, vienīgais par pēdējo, manuprāt, nauda ir gan jātaupa, gan jātērē. Patīk Rene doma un man ir ļoti līdzīgi.
Nauda ir svarīga, jo, pirmkārt, tā sniedz jau pašu izdzīvošanas minimumu - pārtika, ūdens, jumts virs galvas un siltums. Otrkārt, man ir ļoti daudz mīļas izklaides, kurām ir nepieciešama nauda un kuras es sev netaisos liegt, jo esmu nopelnījusi. Tomēr man patīk arī krāt, īpaši jau, ja zinu, ka ir kāds mērķis.

Skopais maksā divreiz tas ir fakts.
Bez naudas pa veikaliem nevar iet, tad paliks vēl nabadzīgāks cilvēks.

Man nav konkrētas attieksmes pret naudu. Esmu piedzīvojusi gan ilglaicīgus nabadzības brīžus, gan laikus, kad bez 30 eiro makā veikalā negāju, bet tā kā šobrīd pati sāku pelnīt un apmēram saprast, kā nauda apgrozās - cik jātērē, lai nepaliktu sausā, cik jāiekrāj, lai varētu piepildīt kādu ideju, mana attieksme ir diezgan neitrāla. Domāju, ka to - vai nauda turās, nosaka tieši konkrēta rīcība. Zinu cilvēkus, kuriem nauda ir viena no galvenajām, ja ne pati galvenā vērtība un viņi pārgudri stāsta, ka saprot naudas nozīmi utt., utt, bet ledusskapī pele pakārusies, jo svarīgāk par gāzes rēķinu nomaksāšanu ir nopirkt šņabja pudeli vai kādu jaunu gadžetu.
Beidzot sāku saprast arī to, ka tā vietā, lai tērētu desmitiem vai pat simtiem eiro par lietām / dāvanām / vajadzīgiem un nevajadzīgiem štruntiem, bieži vien var pielikt roku uz pusstundu pats, kaut ko salabojot vai pagatavojot pašrocīgi un gan ietaupīt, gan gūt gandarījumu. Paveicies, ka dzīvoju ar cilvēku, kuram rokas neaug no pakaļas.

Mana attieksme ir vienkārša, zinu ja vajadzēs būs tieši tā summa, vai apstākļi iegrozīsies tieši tā kā man vajag.
Nestresoju, nedomāju,ka jācenšās pelnīt tūkstoši vai miljoni iespītējoties. Pietiek ar to, ka tu zini, ka kādreiz pelnīsi daudz vairāk.

Ekonomika kapitālismā var pastāvēt tikai tad ja cilvēki daudz tērēs, ja pieaug ienākumu - tad tērēs vel vairāk, ja pietrūkst, tad aizņemies.
Cilvēku psiholoģija ir pakļauta mārketingam un cilvēki gūst lielu baudu ja var iztērēt kaut kam daudz naudas. Pat ja to īsti nevajag, vai pēc laika izmetīs ārā.
Jauni modeļi, jauni izstrādājumi, mode, jauni risinājumi, u.t.t veco met ārā pērc jaunu - uz cilvēki to paklausīgi dara.
Un galvenais ieborēt visiem, ka tu vari dzīvot labāk, ja pelnīsi vairāk, vairāk varēsi tērēt un būsi laimīgāks nekā citi.

Es vienmēr smejos par mammas sarkano maku - viņai vienmēr ir nauda, pat tad kad nav naudas. :D
Oh well, esmu izšķērdīga... :-|

nauda nāk un iet , tā taču ir tikai nauda , vismaz, man dzīvē ir svarīgākas lietas par to ...

Es ar neuztraucos par naudu, ja vajag varu sažmiegties, ja vajag, varu iepirkties sev, gandriz, neko neatsakot, beet nauda, nu mainiga vertiiba, tadelj man vienaldziga. Bet man patik kraat naudu. Jaa.

Kāda ir manis attieksme pret naudu? Nauda manī raisa tikai pozitīvas emocijas. :-)
Ja runājam par tās iegūšanu, tad diemžēl varu tikai kārtējo reizi paliecināt, ka "nauda kokos neaug" un, lai to iegūtu, spēkus, pūles un laiku taupīt nedrīkst.
Pilnīgi piekrītu autorei, ka liela daļa hronisko neveiksminieku bez apstājas īd, ka visi veiksmīgie cilvēki ost "zagļi", valsts - arī tā esot nozagta, visi - valdība, VID, bankas, policija, krievi, bēgļi, policija, darba devēji utt. - ir vainīgi pie šo cilvēku nelaimēm, atskaitot viņus pašus. Ziniet, es netērēju savu laiku, komunicējot ar īdētājiem. Uzskatu, ka jebkuram cilvēkam ir dota izvēle: rīkoties vai īdēt. Jau sen pagājuši 20. gs. 90. gadi, kad pietika vien ar iniciatīvu un spītīgu neatlaidību; mūsdienās ļoti daudz nosaka cilvēka prāts, veiklība, kontakti u.tml.
Manuprāt, pie mums nav "vecās naudas": viss turīgais slānis ir vairāk vai mazāk jaunbagātnieki. Domāju, ka visus laikos šī sociālā grupa ne vienmēr ir izcēlusies ar to labāko gaumi.
Man ļoti patīk turīgi cilvēki - tieši tie, kas savu kapitāli veidojuši saviem spēkiem, nevis mantojuši, laimējuši u.tml. Ir ļoti patīkami uzturēties tādu cilvēku sabiedrībā, turklāt tas ļoti motivē.
Manuprāt, būt taupīgam un spēt ieturēt fiskālo disciplīnu personīgajā budžetā - tā ir cilvēka brieduma pazīme. Daži man pazīstamie cilvēki pauž izbrīni, ka iepērkos "lētajos" pārtikas veikalos un izmantoju mazcenas aviosabiedrību pakalpojumus, taču, godīgi sakot, mani tas maz uztrauc, jo lietas, kuras tiešām vēlos, arī iegūstu savā īpašumā.
Es domāju, ka nauda jātērē savam priekam, nevis lai ko pierādītu citiem. Ļoti daudziem cilvēkiem izpaužas "nabadzīgās bērnības sindroms" - šie cilvēki, ieguvuši pirmos ienākumus, steidz "mētāties" ar naudu, lai kompensētu sevī agrāk cietu trūkumu. Man viņu patiesībā ir žēl.

Žēl vai ne žēl, bet tā ir, ja cilvēkam nekā nav bijis, kad viņš iegūst naudiņu, viņš grib tērēt, tērēt daudz, jo tiešām grib kompensēt to, kā nav bijis...