Jā, bet man nekas slikts nenotiek, mums ir jautri kopā, mums ir savi inside jociņi, varam arī nopietni parunāt, kad nepieciešams, bet grūti atgriezt to uzticību, kas zaudēta pirms kāda laika. Pie tā strādājam, viņš pats pie tā grib strādāt, es arī, tāpēc negribas mest plinti krūmos. Katram pārim jau laikam uznāk tāds brīdis. Varbūt tiešām sevī neieklausos, varbūt daru tā, kā uz šo brīdi vieglāk, es nezinu, bet, kad paskatos, cik viņš jauki no rīta čuč vai kad vakarā samīļo mani, šķiet, ka negribu nekad laist vaļā par spīti visiem čē pē, kas mums ir, visiem trūkumiem, kas abiem piemīt (l)