Suns- nezinu, ko darīt.

Harmony - labi, jā, piekrītu, ja tev no tā labāk palika. Tikai, LŪDZU, lasīt iemācies? Nekur nebiju minējusi, ka bīgls ir man piederošs. Un tas bīgls tiek nodarbināts, kaur vai ar to pašu adžiliti, metot bumbiņu vai braucot ar riteni, kur suns skrien blakus. Savus nu jau 10 gadus vecos, pensionētos suņus es šitā vairs nevaru izkustināt, jo viņiem vecums kaulos un nav ieinteresēti sportiskām aktivitātēm. Vai tiešām šeit lielai daļai ir uztveres problēmas? Nebrīnos, kāpēc šeit regulāri notiek kašķi un plašas diskusijas, jo daži indivīdi neprot lasīt un uzpūš no mušas ziloni.

Man gan nav bijusi tāda situācija, taču saprotu autori. Ja viņai kaut ko var pārmest, tad tikai to, ka piekrita ņemt suni, bet ne jau to, ka viņai nepatīk suņi! Man arī nepatīk. Ne gluži visi, bet liela daļa gan un es nekad nebūtu ar mieru ņemt suni (nu varbūt dažas šķirnes ir izņēmumi, bet kopumā nē). Ja tomēr būtu tāda situācija, ka jādzīvo vienā mājā ar suni, tad atrastu kādu, kurš par viņu parūpēsies vai, ja tas nebūtu iespējams, tad meklētu citu dzīvesvietu. Autores gadījumā gan viņai vispār par to nebūtu jādomā, jo tas ir viņas drauga suns, tātad viņam par viņu jārūpējās. Diezgan bezatbildīgi - pašam paņemt suni un pēc tam uzgrūst draudzenei un nelikties ne zinis.

Ļoti žēl suņa. Uzskatu gan, ka Tev problēma nav vis ar suni, bet gan ar vīrieti. Ceru, ka atradīsies kāds, kurš būs ar mieru ar suni pastaigāties, padarboties.
Par privātmāju un dzīvokļu tēmu.
Es tomēr domāju, ja privātmāja ar pagalmu sunim ir daudz piemērotāka kā dzīvoklis. Iepriekš dzīvojām ar suni dzīvoklī, dzīvoklis bija diezgan liels, bet nu vienalga-dzīvoklis. Abi ar vīru strādājām, līdz ar to ārā sanāca izvest pāris reizes no rīta, pēc tam vakarā atnākot no darba un pirms gulētiešanas. Ne vienmēr tās sanāca stundu garas pastaigas. Brīvajā laikā gandrīz visur ņēmām viņu līdzi. Darbojāmies ar viņu.
Tagad dzīvojam privātmājā ar diezgan lielu teritoriju apkārt. Un suns izskatās daudz, daudz priecīgāks. Naktis pavada istabā, arī pa dienu, ja vēlas, var nākt iekšā, bet viņš labprātāk pavada laiku ārā. Un māk to darīt viens pats. Viņš spēlējas ar savām mantiņām, skrien vienkārši pa zālīti, patīk visādi lidoņi, mušas, spāres, patīk rotaļāties ar kaķi, viens otru padzenā, skrien arī gar žogu (iekšpusē), kas ir diezgan garš, līdzi mašīnām, kas brauc pa ielu, patīk kaut kur ielīst, paskatīties, uzrej kaimiņu sunim. Jā, ar suni ir jādarbojas, jāvelta uzmanība, es to arī daru, bet esmu diezgan pārliecināta, ka esot pagalmā, lielākā teritorijā sunim ir daudz vairāk iespēju sevi nodarbināt arī pašam.

Pirmo reizi dzirdu, ka sunim dzīvoklī būtu labāk nekā privātmājā. Manuprāt tā ir dzīvnieka mocīšana (atklāti sakot - arī cilvēka) turēt viņu dzīvoklī. Nu varbūt kaut kādus mazos, bet ne jau lielu suni! Jā, piekrītu staidzināt vajag arī tad, ja dzīvo privātmājā (pilsētā). Laukos gan manuprāt var iztikt bez tā, ja ir pietiekoši liela teritorija.

Lovisa - nu es jau par to pašu runāju, ka nav prātīgi dzīvoklī turēt lielus suņus, mazos šuneļus jā, bet ne jau lielos milzeņus. Un par privātmājām PILSĒTĀ es arī piekrītu, ja pagalms ir neliels, tad vajadzētu reizēm to suni izvest pastaigā. Bet laukos ir savādāk, tur nav vajadzības vest suni pastaigā, jo teritorija ir salīdzinoši plaša un nav jau īsti kur ar to suni aiziet, vienīgi līdz pastkastītei un atpakaļ. Nav jau kā pilsētā, ka var aiziet uz parku un pastaigāt pa ieliņām.

Skumji, ka cilvēki nespēj izdomāt, kov arētu zidarīt ar suni, vairāk kā aiziet līdz pastkastītei. Tad envajag suni ņemt vispār, ja nezin, ko ar tādu vispār darīt un tā ir tikai figūra kaut kur pagalmā. Zinu sievieti laukos ar diviem lieliem suņiem, kas ieodmājies, bet zin, ka suņiem vajag vairāk par to lauku teritoriju un iet ar viņiem pastaigās uz mežu, brauc uz obedience apmācībām, sniedz paraugdemonstrējumus izstādēs. Tā pat zinu sievieti ar ņufaundlendu Rīgas dzīvoklī un suns itin nemaz nav nelaimīgs, iet garās pastaigās un brīvdienās nodarbojas ar glābšanu uz ūdens apmācību, ir sertificēts terapijas suns. Tad ir jēga no suņa, nevis figūriņa pagalm.
Rezumē ir tā, ka sunim ir dziļi pie vienas vietas, kur viņš atrodas, kamēr viņam ir cilvēks, kas ar to darbojas. Suns ir radīts nevis lai būtu figūra pagalmā, bet lai būtu ciešā kontaktā ar cilvēku. Un dzīvokļa suns, ar kuru saimnieks ikdienā darbojas noteikti ir laimīgāks par pagalma suni, kurš tur vienkārši ir un saimnieks neko vairāk kā pabarot un aiz auss pakasīt nav spējīgs.

Harmony - tu mani vnk. nesaproti vai arī negribi saprast, jo par visām varītēm mēğini pierādīt savu taisnību. Skumji, ka tā.. Un kā es vnk. ciest nevaru šitos "pārgudros" indivīdus - "tad nevajag suni ņemt vispār, ja nezini ko ar rādu darīt, blablabla". ZINU, ko ar suni darīt un ne jau tu man noteiksi, ko man darīt vai nedarīt, kā man dzīvot, utt. Ļoti labi, ka zini sievietes un vīriešus, kas dara citādāk un tavuprāt vispareizāk. Taču atceries, ka mēs nedzīvojam pēc viena principa, katrs dzīvo savādāk.
Tas pats attiecas uz suņiem, katram ir savas dresūras metodes un katrs ar suni apiesies citādāk, tā kā viņam šķitīs labāk un pareizāk. Mani suņi ir apmierināti ar savu dzīvi, tie nav pagalma figūras vai kā tu tur teici - katru reizi izdomā kādas aplamības, lai tik pataisītu mani par muļķi.
Ja tu uzskati, ka dzīvokļa suņi ir labāki, veselīgāki, daudz vairāk nodarbināti, tad lūdzu, domā tā, bet NEUZSPIED savu viedokli citiem ar kkādiem izdomātiem faktiem par manu suņu dzīvi un par to, cik es esmu slikta saimniece. Un neesmu vienīgā, kas domā, ka pagalms suņiem ir piemērotāks par dzīvokli. Acīmredzot, ir pamats tā domāt.. Tā ka nav jēgas vairāk diskutēt un nervus bojāt. Nebūsim mēs vienisprātis, jo raugāmies uz to visu no sava skatu punkta, tāpēc arī domas dalās.

Braitmane, +++++

Tavs draugs ir diezgan egoistisks.
Es arī ļooooti gribētu suni, jau sen gribu, jau vairāk kā 10 gadus. BET – pati lieliski saprotu, ka nespēšu par viņu pienācīgi parūpēties. Tāpat ir dienas, kad vienkārši negribas iet ārā pastaigāties ilgāk, jo ir besis, pretīgs laiks, utt. vai nav laika. Uzskatu, ka tad, ja nav iespējams/vēlēšanās par suni rūpēties tāpat un tikpat daudz kā par bērnu, tad nav jēgas mocīt ne sevi, ne dzīvnieku. Jo savā ziņā tas ir tas pats - uz diennakti vienu neatstāsi un spontāni pie draugiem pa nakti aŗī nevar palikt.

Harmony-Ir ļoti forši, ka tu pazīsti tādus cilvēkus, kas aktīvi strādā ar suņiem, bet tādu cilvēku nav daudz. Un vispār man liekas dīvaini, ka tu vari pateikt, ka sunim ārā ir ko darīt augstākais minūtes 15. Mums mājās ir divi takšu līdzinieki un vasarās dzīvo tikai pa āru neviens ar viņiem speciāli nenodarbojas un viņām to nemaz nevajg. Mūsējās rok, ķer žurkas, spēlējas savā starpā utt. Nu nav viņas ne nelaimīgas ne antisociālas. :-/

Jarunā ar vīrieti un jameklē risinājums. Ja finanses atļauj, tad meklē kādu kurš ar viņu staigā. Kaut gan tavā vietā atdotu kādam radam vai citu saimnieku piemeklētu, sliktākā gadījumā patversme, bet tas tādos gadījumos, ja vīrietis uzliktu pilnu ignoru. Tomēr tev ir mazulis, kuram stresaina māte neder un ja vēl tu viņu vēl baro pati, tad nu galīgi nav labi tā pārdzīvot.

uz diennakti vienu neatstāsi un spontāni pie draugiem pa nakti aŗī nevar palikt.

nu nevajag pārspīlēt ..... :-)

Diennakts ir par daudz, bet pa nakti gan var palikt. Vismaz mans suns pa nakti tāpat pats guļ.

nu es esmu atstājusi arī uz diennakti un suns pat nesataisīja šmuci ....

Ja nesataisīja, tad, visticamāk, bija cieties nenormāli... nabadziņš :(
Mana sunīte ari šmuces netaisa, bet, kad nav bijusi ārā, vakarā atbraucu, viņa raud un pīkst, cik ļoti ir nocietusies.

Tas laikam atkarīgs no suņa. Ir bijušas neskaitāmas reizes, kad pēc nogulētas nakts, vai pēc garas darba dienas viņš tā prasās ārā, ka šķiet, ka nu iznīks, ja neizvedīs, novedu pa kāpnēm atveru durvis, ārā līst...viss, nevajag! Pagriežas un iet atpakaļ. Tas pats tagad dzīvojot privātmājā-lietū neies, labāk pacietīsies vēl.

Es arī sliecos piekrist meitenēm, kuras uzskata, ka privātmāja jebkurā gadījumā sunim ir daudz piemērotāka par dzīvokli. Ja ir neliela platība privātmājai - jā, var vest pastaigās, bet ja kādu dienu izlaidīsi arī nekas nenotiks, bet ja teritorija ir lielāka - pirmo reizi dzirdu, ka vajadzīgas ir pastaigas ārpus tās :-D Un labi, ja ir dienā vairākas stundas, kuras veltīt pastaigām ar suni vien, es savā paziņu lokā tādus cilvēkus nezinu, vēl jau tas jautājums par suņu atstāto dāvaniņu savākšanu - saimnieki, kuri to nedara ir vienkārši cūkas (e)
Par konkrēto situāciju - man pašai arī suņi ne visai patīk, sev noteikti negribētu, bet ja reiz būtu pieņēmusi, nāktos vien situāciju risināt, tā atdošana prom man vispār kā galējais variants šķiet - dzīvnieks nav manta (t) Bet varu iedomāties, ka arī Tev tas ikdienu sarežģī, kaut vai ceturtais stāvs, rati un suns, iedomājos jau, kā tas izskatās un kā esi nomocījusies, diez kas nav |-) Variants atrast kādu, kurš vedīs pastaigās šķiet vispieņemamākais 8-)

Parunājos ar vīrieti, un viņš piekrita maksāt cilvēkam, kurš uzņemsies izstaidzināt suni. Tad nu mans uzdevums ir atrast šādu cilvēku, kurš man varēs palīdzēt šajā situācijā. :) Ceru, ka šāds variants visu atrisinās. Paldies par viedokļiem un ieteikumiem.

Lai veicas! Ja suns ir draudzīgs un daudz maz audzināts, tad lielām problēmām atrast šādu cilvēku nevajadzētu būt.

Jautājums - priekš kam vajadzīgs suns, ja ar to neko nedara? Nu paņem kucēnu un viņš sēž savā pagalmā. A nafig viņš tur vajadzīgs? Kāpēc vajadzīgs suns, ja pat nespēj iedomāties neko vairāk, ko ar viņu darīt, kā tikai aiziet līdz pastkastītei? Un vai ar socializāciju neviens mūsdienās vairs nenodarbojas? Nu tur, iepazīstināt suni ar to, ka pasaulē eksistē vēl citi cilvēki un suņi, ka mašīnas brauc, vilcieni taisa baigo troksni, ka bērni skrien un riteņi brauc un tas viss tā notiek un ir normāli. Es ar saviem suņiem kaut ko daru, tāpēc taču man viņi ir. Daudzus gadus dzīvojām privātmājā ar plašu pagalmu, nu un, gājām tā pat 3km līdz mežam, staigājām tur, gājām uz upi peldēt, citreiz aizgājām uz parku vai pastaigājām pa pilsētas centru un uz svešiem cilvēkiem palūrējām, braucot uz jūru suņi vienmēr līdzi. Priekš kam man būtu vajadzīgs suns, kas vienkārši ir pagalmā un ienāk iekšā paprasīt ēst un lai viņu pakasa? Jēga no tāda? (t)
Mani reāli šokē cik daudzas te uzskata, ka sunim pietiek ar dzīvi tajā privātmājas pagalmā.