Es tavā vietā runātu ar draugu, kaut gan, domaaju, viņš nepiekristu neko mainiit ne savos plaanos, ne dzives ritmaa, taadel laikam jau atrastu kaadu, kurš vestu pastaigaas suni.
Lai gan pašai nav bērnu, labi zinu kā ir, kad jāauklē mazs bērns, jābaro, jāmazgā, jāiet pastaigās un sev jau ari jaagatavo un maaja jaatiira, suns tas ir sarežģiti, turklaat 4.staavs, rati, mazulis un pati pastaiga izveeršas taa, ka ar vienu aci ruupiigi jaauzmana mazais, ar otru jaaskataas, lai suns neaizmuuk, jaatur pavada - ja veel mazulis saak raudaat .... Ai ai ai nekaads mieriigais vakars nesanaak, atgriežoties vel dzivoklii sunim netiiras ķepas, mazulis izsalcis, nav vairs speeka un neko negribaas, bet nekas neatliek, kaa visiem veltiit uzmaniibu, tikai ne sev