Suns- nezinu, ko darīt.

Varbūt ir variants atrast kādu jaunieti kurš varētu suni izvest laukā katru dienu pa simbolisku samaksu lai tev būtu vieglāk?

Es tavā vietā pienākuma pēc nerūpētos par dzīvu radību, ko jau no sākta gala neesmu gribējusi.
Liec draugam priekšā variantus ar rīcību un vēlreiz uzver, ka tu piekāpies, lai viņam būtu labi. Ja neliekas saprast problēmu, tad jau viņam nebūs nekādu iebildumu, ja uz tiem diviem gadiem atdosi viņu padzīvot pie radiem, kas zvēram var sniegt visu nepieciešamo. Galu galā kāda tam ir nozīme, kas suni aprūpē.

yourmother - suns ir tada mantinja,tavuprat, ko var uz diviem gadiem kadam atdot, tad atvest atpakalj,tad atkal aizvest prom? ;) ja nu pec diviem gadiem draugs atkal atrod citu darbu?
tad jau drizak izliecc kaapnjutelpa kadu zimiti, ka piedava kadam pusaudzim 1x izvest sunci pastaigaties :) (l)

Radi nav izeja, jo viņi ir atteikušies pieskatīt suni, jo viņš ir pārāk aktīvs un impulsīvs. Līdzi suni arī nevar paņemt.
No malas laikam tiešām izskatās, kā nav nekādas problēmas, bet es izjūtu milzīgu diskomfortu, atrodoties vienai pašai līdzās sunim. Es jau minēju, ka esmu centusies ar viņu sadraudzēties, salīgt mieru, pabužināt viņu lieku reizi, bet pusgada garumā, nekas tomēr nav izdevies... Droši vien liekos šausmīgi ļauna, bet es vienkārši neesmu dzīvnieku mīle... Ne visi cilvēki ir vienādi, kādam patīk, kādam nē.

saprotu tavu emocinalo stavokli, neesmu bijusi tava situacija, bet ir bijusas reizes, kad man ir bijusi vajadziga vira palidziba un biju reikinajusies ar to un beigas ir nacies tikt gala vienai ar situaciju! ( velu no darba, nogurums, slimiba utt) sajas reizes parasti esmu sev noverojusi, ka loti arti aizkaitinos uz suni, protams pec briza nozeloju un saprotu, ta nav vina vaina; bet sadas pastaigas beidzas loti atri, lidzko visas nepieciesamas darbibas ir izdaritas!
domaju, ka pati jau atzini un saproti, ka ne jau suns vainigs, neklausigs vai kas, bet gan tavas emocijas, sajuta ka suns ir nasta un tev isa par daudz, plus, man liekas, ka ari liela dusma uz draugu!
ieteikums, ko darit!:
1- izrunajies ar draugu, pastasti ka juties, ka vinam ir jadoma ka risinat situaciju
varianti:
- algot kadu, kas izved pastaigas
- meklet jaunas majas
- draugam mainit darbu un atgriesties majas, lai pats spetu nodrosinat sunim nepieciesamas pastaigas!
Lai tev palidzetu ar emocinalo stavokli, panem laiku sev un apdomajies, iztelojies, kads butu tavs idealais scenarijs sajai situacijai! apdomajies labi, atbrivoties no suna, varbut stie atrakais risinajums, bet ilgtermina vai draugam nebus aizvainojuma par spo lemumu, ar laiku, kad berns prasis kur sunis, vai vinam gribesies suni, vai tev pasai nebus vainas apzina.... vienkarsi atrodi savu emocinalo stavokli!
veiksmi!

es izjūtu milzīgu diskomfortu, atrodoties vienai pašai līdzās sunim. Es jau minēju, ka esmu centusies ar viņu sadraudzēties, salīgt mieru, pabužināt viņu lieku reizi, bet pusgada garumā, nekas tomēr nav izdevies

Nezinu, kāpēc, bet man vairāk žēl suņa nekā tevis. Nabadzītei nesanāk sadraudzēties. Varbūt suns skumst pēc tava drauga, ar ko iepriekš pavadīja visu laiku un nevar, un negrib aprast ar tevi. Dzīvnieks tā ir atbildība. Tāpat kā bērns.

daly - vai drikst zinaat cik liels beerninjs tev ir? :)
esmu dzirdejusi , ka ja piedzimst mazulis tad daudzaam maaminjam riebjas savi dzivnieki , ari tadi kas ieprieksh mileti, vnk tas ir tads peecdzemdibu periods. man draudzene veelejas atbrivoties no kakja, bija pat ielikusi sludinajumu, ka daavina savu kakji. vinjai ari vinjs vienkarshi tracinaja. tracinaja ka ienes maajas smiltis, ka lien kur vinja negrib utt... lai gan vinjs 90% dzivoja aaraa no pavasara lidz rudenim. bet pagaaja dazhi meeneshi un vinjai pargaja. kakji neivens nepieteicas panjemt un ta vinjs veljorpijaam laimigi, un vinjai netrauceeeti dzivot pie vinjas :) kakjene ir meitinjas labaaka draudzene :)

Cik sapratu no tava teksta, ka tev vispār nepatīk dzīvnieki, bet vai esi mēģinājusi saprast kāpēc tieši nepatīk?

Cik man patiesībā ir žēl to suņu, kuri ir spiesti dzīvot dzīvokļos. Tās taču ir mocības, nevis normāla suņa dzīve. Un šeit nav runa par mazajiem mini šuneļiem, kuru tu ieliec somiņā un staipi līdzi, bet gan par lieliem suņiem, kuriem vajag daudz kustēties + kuriem ir kažoks un ir karsti dzīvoklī, it īpaši ziemā, kad ir pieslēgta apkure. Ja tā būtu privātmāja, tad tu varētu izlaist suni pagalmā, lai tas pats izskrienas un izlādē savu enerģiju. Pie tam dzīve ārā tam būtu daudz tīkamāka, nekā iekštelpās. Suns nav kaķis, kurš var caurām dienām tupēt uz palodzes un skaitīt zvirbuļus, suns tomēr ir lielāks dzīvnieks un tam nepieciešams vairāk uzmanības veltīt. Nesaprotu, kāpēc tu saki, ka tas suns tevi tracina? Viņš grauž kurpes, rej, skraida pa dzīvokli, glaužās tev klāt vai kā citādi rada tevī tādu nepatiku? Un ko viņš pastaigā tādu dara, ja tas parvēršas par murgu?

Te jau viņas emocijas pie vainas, ne jau suns un viņa darbības.

Ok, par savieviem variantiem sapratu, ka atliek
- atrast kadu, kur par atlidzibu izved pastaigas
- atrast sunu grupu, kur noteiktos laikos cilveki tiekas noteiktos parkos, lai vinu suni izspeletos, tev bus cilveki apkart, bus vinam citi suni ar ko nodzit energiju utt
bet pastasti, ludzu sikak, kas isti tev rada diskomfortu!? kada ir jusu ikdiena!? kadas tev emocijas, kad tu dod vinam est, ko vins dara, kad tu esi miera pozicija, vai vins ir mierigs, vai tev bazas virsu!? ir apmacits, ko tas nozime, vai kalausa uz varda vai iet pie pavadas!?

Nesaprotu kā bez iemesla nevar patikt suns. Ja negrauž mantas vai ko citu sliktu dara, tad kāpēc lai viņu nevarētu iemīlēt?

Emely, tas nav labākais variants, bet ko var zināt, varbūt pēc tiem diviem gadiem nemaz neņemtu atpakaļ un nav jau galīgi svešiem jādod, varbūt ir radi ar laukiem kursunim labāka dzīve arī būtu. Es arī devu iespēju lai meklē kādu kurš suni ved pastaigās katru dienu un lai par to maksā vīrietis.
Ja uz savu galvu atdos suni prom, tad tas var ļoti skādēt attiecībām ja vīrietim suns ir svarīgs. Tāds iznākums arī nav vēlams, tāpēc ir jāmeklē labākie varianti.

Visiem cilvēkiem nevar patikt dzīvnieki, nav jābūt kādam iemeslam, bet ja suns ir paņemts, tad gribi vai negribi, atbildība ir jauzņemas.

Braitmane

Cik man patiesībā ir žēl to suņu, kuri ir spiesti dzīvot dzīvokļos. Tās taču ir mocības, nevis normāla suņa dzīve. Un šeit nav runa par mazajiem mini šuneļiem, kuru tu ieliec somiņā un staipi līdzi, bet gan par lieliem suņiem, kuriem vajag daudz kustēties + kuriem ir kažoks un ir karsti dzīvoklī, it īpaši ziemā, kad ir pieslēgta apkure. Ja tā būtu privātmāja, tad tu varētu izlaist suni pagalmā, lai tas pats izskrienas un izlādē savu enerģiju. Pie tam dzīve ārā tam būtu daudz tīkamāka, nekā iekštelpās. Suns nav kaķis, kurš var caurām dienām tupēt uz palodzes un skaitīt zvirbuļus, suns tomēr ir lielāks dzīvnieks un tam nepieciešams vairāk uzmanības veltīt

ka man krit uz nerviems sie visparigie palagi par nelaimigiem suniem dzivoklos!!! Idiotsms!!! Pirmkart, pati saki, ka dzivniekam vajadziga uzmaniba, bet kas parsvara notiek ar privatmaju suniem§?? vini pavada savu laiku ara( jo sunim tacu labak!!) un cilveks dzivo savu dzivi, iet uz darbu, parnak majas, paed, paskatas telvizoru uttt!!!!
tas, ka suns ir ara, nenozime, ka ar to vinam pietiek un vins sev dzivi nodrosina!!! pastaigas, uzmaniba, laika pavadisana!!!! un kada te nu starpiba dzivoklis vai teritorija!?? mani suni pec rita pastaigas un brokastu blodas lidz velai pecpusdienai nav kustinami, vini grib pagulet ( jap, tiesi tapat ka kakis uz palodzes, tikai vini uz gridas un blenzt siena!!) !!!
Sorrry, sis nav par autores temu, bet nevajag kultivet steriotipus!!!

Un pie kā tad es esmu vainīga, ka suns skumst pēc saimnieka un negrib aprast ar mani?
Mazajam ir 5 mēneši. Man jau arī pirms bērniņa bija tādas pašas sajūtas, tikai tad, tas bija savādāk, jo man nebija jākomunicē ar suni, to visu darīja draugs, līdz ar to tās emocijas nebija tik sakāpinātas, kā tas ir tagad.
Nav tā,Naa man nepatīk pavisam. Man patīk, ka citiem ir dzīvnieki, bet man pašai nekad nav bijuši mājdzīvnieki, jo es nejūtu tādu vajadzību. Šoreiz es piekāpos draugam, un nožēloju, jo sapratu, ka es neizjūtu nekādu emocionālo saikni ar dzīvniekiem.
Nedomājiet, ka es izturos cietsirdīgi, vai kā savādāk...te ir runa tieši par emocionālo pusi.

Tu centies atras to saikni ar dzīvnieku? Vai arī ļauj viņam vienkārši eksistēt tavā tuvumā un izdari tikai viss nepieciešamāko priekš suņa?

Un pie kā tad es esmu vainīga, ka suns skumst pēc saimnieka un negrib aprast ar mani?

Vai suns vainīgs, ka tev viņš nepatīk?

Sarunā kādu skolēnu, kas būs priecīgs, ka varēs izvest ārā un izdauzīties ar suņuku. ;-)

daly - cerams tev paaries, 5 meeneshi tas ir maz, pec paaris meneshiem mazais bus mazliet patstaviigaks un buus vieglak!
Pirmaas sajutas, kas lasot tavu staastu rodas, - tev ir uzkrauts paarak daudz! viena pati maajaas dienu dienaa, ar mazo, un suni - pavisam noteikti ir gruuti!pameegjini to variantu, ka kads jaunietis sunci izstaidzina pa dienu (kautvai 20-30min dienaa) un piepelnaas! kautvai tikai darba dienaas, un sanjem par to 15-20eur. vai tas nebutu labs variants? gan sunim, gan staidiznatajam labi. domaaju, ka kads no maajas pieteiksies, un sapratiis tevi,ka esi ar mazo viena. izprintee lapinju un redzeesi - buus vieglak!