mamma, mājsaimniece - varoņdarbs?

Būt par mājsaimnieci gan jau liekas briesmīgi tām, kas agrāk smagi nav strādājušas. Man pēc smagiem darbiem šķiet, ka saimniekot mājās, tas ir vislabākais kas var būt - uztaisīt kādam ēst, kārtot māju, tas ir vieglāk nekā 12h kaut kur kraut smagumus vai kaut ko tādu.
Nedomāju, ka cilvēks ir cienījams tikai tad, ja redz, viņš strādā publiskā darba vietā un izspiež visu sevi. Ja kādai ļauj būt mājās, lai jau, kas tur slikts? Sievietes sevi mūsdienās iedomājas par dzelzs mašīnām, kas visu var - māju tīrīt, vīru aplaimot, darbu strādāt un vēl un vēl.. Ja blakus ir labs vīrietis, kurš var to atļauties, tad labāk lai ļauj sievietei būt mājās nekā nomocīties darbā un no visiem pārdzīvojumiem un slodzes izčakarēt sev nervus un veselību.

Sākumā Tu vispār runā par tādām, kurām jau sen bērni skolās un mājās sēž, dibenu kasa, a pēc tam runā par to, ka tāpat nav grūtāk ar bērniem sēdēt mājās kā to un to darīt. Izlem vienreiz, par ko tu runā, jo beigās jau par visām mammām, kas sēž mājās.
Nē, neesmu mamma, nedomāju par to tuvākos gadus, pieļauju, ka esam viena vecuma, bet domāšana Tev galīgi, šķiet, "nevelk". Nevienai nav jākaunās par to, ka viņai kaut kas šķiet, jo tā ir viņas pašas dzīve.

Platinum- Un vīrietim izčakarēt nervus darbā būtu ar kaut ko labāk? Jāmāk atrast ir kompromiss,viduscelš. Nevis ka viens smagi strada jo redz virietim tas ir normali un otrs tik sez majas, lako nagus un pareizei kko satira/izmazga, vobšem cillo.

Tās, kas sūdzas, ka būt par mājsaimniecēm ir slikti, izklausās pēc izlutinātības. Varbūt būt par bērna māti ir viņām ir pirmā smagā pieredze. Es kādu laiku ziemā metāllūžņus locīju angārā. To var saukt par pabriesmīgu dzīves posmu. Ai, cilvēki neprot novērtēt to labo, kas viņiem ir. Dod cik gribi, kaut vai zeltā izmērcētas viņas sēdētu, tāpat gaustos, jo neko grūtāku nav pieredzējušas.

Platinum, Tu metāllūžņus esi locījusi, a cits ir miris badā un no tā nomiris. Tātad Tev vispār nebūtu tiesību iepīkstēties.

Man liekas, ka vīrieši vieglāk tiek galā ar stresu. Sievietes ieņem kaut ko galvā un viss. Tas neattaisno to, ka tikai vīrietim jāapgādā, bet ja ir pāris, kam tāds dzīvesveids sanāk, kāpēc ne? Rvis - tu pats par ko esi strādājis, ja vispār esi?

Katram ir sava dzīves pieredze un no tā arī rodas uzskati par to, kas kuram ir grūti.

Nu bet tieši tā... par ko tad ir šī diskusija???? Ko mēs te muļļājam 8 lapas, ja ne par šo, ka katram ir savas grūtības.

Es dažreiz nesaprotu šo forumu - kāpēc ir tik grūti saprast, ka cilvēki ir dažādi audzināti un katram ir savas vērtības? Kāpēc viens cilvēks paliek sliktāks cita acīs, ja viņam ir palaimējies ar vieglāku dzīves situāciju (uz to brīdi)?

Man nepatīk,ka žēlojas par tādu dzīvi,jo tā ir sievietes izvēle,pirmkārt.
Otrkārt, grūtāk tomēr ir tām,kuras dara augstākminēto (saimnieciba utt) PLUS pilnas slodzes darbs. Lūk, tas ir apbrīnojami. Ne katli, ne drebju kaudzes tām sievietem nepazud,taa kaa "maajaas seedeetaajam" ir vieglak. Nav ko chikstet :D

Kas nu kuram aktuāli- mājsaimnieces sūdzas par to,ka dzīve grūta un strādājošie regulāri ņaud par grūto darba dienu,daudz pienākiem un draņķā priekšnieku.
Kāda atškirība? Vieni čīkst un otri čīkst. Strādājošam noteikti "acī duras" mājsaimnieces raudāšana. Mājsaimnicei- strādājšā nemitīgā bubināďana par darbu.

Laikam autore ir viens no tiem cilvēkiem, kam katra mazākā pačīkstēšana no cita cilvēka puses ir iemesls sākt konkursu "Kurš ir vislielākais cietējs". Man tāda radiniece. Situācija - zvana, prasa, kā man iet augstskolā. Saku, ka diezgan daudz darbu, nedaudz grūti savienot ar darbu. Tad viņa - ai, tas jau nekas nav, kad es biju tavā vecumā, tad gan strādāju, gan mācījos, gan biju ar mazu bērnu, lūk, tas ir traki!
Un tā katru reizi, ka tikai pateikt kādam, ka viņas darbs ir smagāks, grūtāks, laikietilpīgāks un vispār viņas ciešanas ir svarīgākas par visu citu. Tikai diez ko man ar šo informāciju darīt? Man arī negāja viegli, piemēram, kad studēju un savienoju trīs pusslodzes darbus. Bet tas man nebija iemesls domāt, ka visi pārējie ir dīkdieņi un viņiem nekādu problēmu nekad nav. Katram cilvēkam savas problēmas, kaut ko salīdzināt nav jēgas. Ne tu zini tā cilvēka dzīvi, neko.

Palasīju komentārus un vispār īsti nesapratu tomēr par ko ir stāsts? Par to,ka tev traucē,ka kāda mājsaimniece- mamma jūtas kā varone? Un tas,ka viņa pasaka to skaļi?
Kāpēc tad strādājošās ne-mammas drīkst publiski ņerkstēt par grūtumu,bet mamma- mājsaimniece nedrīkst neko teikt,jo tev liekas,ka viņa ne velna nedara?:-/ liekas,ka tu pati nezini ko no šīs diskusijas gribēji. Laikam tikai to,cik briesmīga ir šī sieviete,jo atļaujas uzskatīt,ka viņas "darbs" ir grūtāks par tavējo.
Nesaņemot gaidīto,jau 55x atkārto,ka te visas mammas savākušās un mājāsēdētājas,jo nemaz netaisās ar tevi kolektīvi pakurnēt par mājsaimniecēm:-D

Platinum-Jā esmu un esmu strādājis arī smagu fizisku darbu. Vīrieši arī nogurst un parstradajas. Brt tas nenozime ka tas ir normali.

Rvis - ko tu vispār dari tik saldā sieviešu forumā? Tevī nemazinās vīrišķība lasot šo visu jebko? Par mēnešreizēm utt.

Nee, neuzskatu par varoneem nodroshinaatas maajsaimnieces, kas chiikst, jo varoni apriori nezheelojas.
Varoniiba ir speeja tikt galaa ar lielaam gruutiibaam, krist un celties, izdziivot par spiiti apstaakliem utt.
Mana mamma un, cik zinu, praktiski visu manu draudzenu mammas savaa laikaa gan beernus audzinaaja, gan straadaaju un esmu paarliecinaata, ka par "varoneem" sevi nedeevee.

Esmu mamma,kas sēž mājās ar bērniem - maziem gan,pagaidām... Bet arī mazliet apnīk dažas paziņas,kas fb nemitīgi bāž acīs savu grūto mammas-mājsaimnieces darbu ar jau minēto citātu.nu nav tas viegls darbiņš,nav.Un arī es uzskatu,ka tas ir pilnvērtīgs darbs,protams,ja mazos pilnvērtīgi pieskata, ar viņiem darbojas un nopietni pievēršas audzināšanai, arī veselīgu maltīšu gatavošana visai ģimenei aizņem diezgan daudz laika, par uzkopšanu mājā ar maziem bērniem,nemaz nerunājot..Tomēr dažbrīd rodas iespaids,ka tās, kas dalās ar šāda veida citātiem, vienkārši jūtas nenovērtētas un gaida slavas dziesmas viņu sūrajam liktenim un tam, kā viņas to pārvar.Tas atkarīgs no personības kopumā.Tās,kam vajag atzinību par visu un no visiem,tās nemainās arī pēc bērnu dzimšanas un sēžot mājās;ir zināmas arī tādas, kam vienkārši patīk uzsvērt savu padarīto un padarīt to par sava veida varoņdarbu-pat,ja tie ir tikai nomazgāti trauki,bet tādas viņas ir bijušas vienmēr,un iespēja pasūroties ar saviem sūrajiem,grūtajiem mājsaimnieces/mammas pienākumiem ir tikai kārtējā rakstura izpausme.

Rvis - tad kad vairs nedzīvos pie mammītes un Tev būs ģimene, tad varēsi klāstīt visiem savu viedokli. Līdz tam pacieties.
Man vispār šķiet negodīgi, ka cilvēki izsaka savu viedokli un nozākā citus par dzīves situācijām, ar kurām nekad nav bijusi darīšana. Tā teikt teorija, bet prakse ne vienmēr ir tāda.

Nu ok, tagad uzmodelēsim situāciju: ģimene - mamma, tētis, 3 bērni (8,5 un 2 gadus veci), kā arī suns. Tētis strādā, lielākais bērns iet skolā, vidējais dārziņā, mazākais mājās ar mammu.
Mammas rīts sākas kā minimums 6.00 no rīta, lai paspētu visiem iebarot brokastis, palīdzēt nomazgāties, apģērbties un saposties, jo vecākajam bērnam skola sākas 8.15, tātad 8.00 būtu tur jāierodas. Uz skolu ved mamma, pa ceļam ievedot dārziņā vidējo bērnu un mazākais, protams, jāņem visur līdzi. Pēc tam, kad lielākie bērni ir nogādāti dārziņā/skolā, var paspēt nokārtot to, kas nu kuru dienu kārtojams - iepirkumi, pasts, poliklīnika, kāda iestāde, utt, tad mājās un ir laiks apvākt māju pēc rīta cēliena, nomazgāt brokastu traukus, ielikt mazgāties veļu un aprunāties ar mazo bērnu. Pulksten 12 bērnam jāuzēd un tad var iet pagulēt diendusu. Pa to stundu kamēr mazais bērns guļ (ja aizmieg) mamma var bišķīt atvilkt elpu un padarīt, kas nu darāms pašai sev (vai arī nē, jo kaut kas ir jāsatīra un jāsāk gatavot vakariņas, tapēc, ka vēlāk nebūs laika). Tad pulkstens ir jau 14 pēcpusdienā un lielajam bērnam beigusies skola uz kuru mammai un mazajam jāiet pretī. Ja ir daudz maz ciešams laiks, tad mamma iziet ar bērniem uz stundiņu laukā pastaigāties un paspēlēties rotaļlaukumā. Pēc tam aša ēdienreize un tad jādodas savākt bērndārznieks. Ja bērniem tajā dienā ir pulciņi, tad bērni jāaizved uz tiem. Tētis nāk mājās ap 18.00 un cer uz siltu maltīti. Ar 3 bērniem, kas visi grib uzmanību, arī tas aizņem kādu brīdi. Pēc 19.00 vakarā vēl jāpalīdz ar mājasdarbiem, jāsaliek visiem drēbes rītdienai, jāsatīra virtuve un jānomazgā trauki pēc vakariņām, jāpalīdz bērniem nomazgāties, jālasa visiem pasakas un līdz 21.00 vakarā jāiedabūn gultā. Tad ir stundiņa laika, ko var pavadīt kopā ar vīru, bet līdz 23.00 jābūt migā arī pašiem, jo rītdiena atkal sāksies 6.00 no rīta un naktī cerams neviens nemodīsies, negribēs ēst, dzert, lai samīļo, jo slikti sapņi vai slikta dūša...
Un tā katru dienu! Es bišķi apdomātos un prastos kaunu pirms saukt šādus cilvēkus par sliņķiem!8-)

Palasīju vēl autores komentārus un sapratu,ka viņai vienkārši skauž,ka kādu sievieti vīrs materiāli labi nodrošina un nedzen uz darbu, bet viņa vēl par to atļaujas čīkstēt.. :D Ja vīrs nenestu lielo piķi mājās, bet būtu ar nelielu algu,tad ok,var čīkstēt.. :D