mamma, mājsaimniece - varoņdarbs?

Kā var audzināt viena pati bērnu, studēt un vēl piestrādāt? Lūk, tas man neiet kopā zem apzīmējuma, ka audzina viena pati.

Man vispār nepatīk cilvēki, kas bāž citiem acīs savu dzīvi un nemitīgi sūdzās par savām grūtībām. Sieviete pati izvēlas būt gan par māti, gan par mājsaimnieci un par izvēlēm, ko pats saprātīgi un nepiespiesti esi pieņēmis, gausties nevajadzētu.

Man studijās ir viena tāda. Es nezinu kā viņa tiek galā. Bet stundas bieži neapmeklē jo visu nepaspēju... bet vienalga raujas kā var. Varbūt studēs kādu semestri ilgāk par tiem kuriem ir vairāk laika.

Nav jau runa par to ka es bāžu savas acis viņu dzīvēs. Mani neinteresē viņu dzīves, jo īpaši tādas dzīves. Vienkārši man lika aizdomāties par viņu manuprāt egoistiskajiem uzskatiem.

Un ar šo es nedomāju ka sēdēt mājās ir slikti. Ja ir iespēja un ja patīk, un ja tādā veidā māca bērnus, arī labi. Bet nav ko celt to gaisā kā nezin kādu darbu un ka citiem redz neesot tik grūta dzīve kā viņām.

Man personīgi šķiet daudz vieglāk iet uz darbu, nekā sēdēt mājās ar mazu bērnu. Nevaru iedomāties, kā ir ja tādi ir vairāki. (Nav runa par bērniem, kas visu dienu ir skolā/dārziņā.)

Ir draudzene, kurai 2 bērni, jau gadus 8 nestrādā. Bieži dzirdu cik viņa ir piekususi būt mājsaimniece, bet strādāt netaisās. Kad man piedzima puika, pēc gada atgriezos darbā, sajuktu prātā tikai mājās dzīvojot.

Tad lai iet strādāt. Es tādas sievietes uzskatu par slaistiem nevis kaut kādām varonēm.

Domāju, ka tā žēlošanās ir tieši tādā pašā līmenī, kā, piemēram, par grūtiem darba uzdevumiem vai nesaprašanos ar kolēģiem. Par to drīkst pačīkstēt, bet par būšanu mājās nē?
Man vīrietis vairākas reizes ir teicis, ka viņam ir vieglāk strādāt kā būt mājās ar mazajām. Manuprāt, pirms nav pabūts abās frontēs, komentēt un nosodīt ir gaužām muļķīgi. :-/

Jā, izaudzināt labu cilvēku un savu ģimeni darīt laimīgu, to es uzskatu par nelielu varoņdarbu.

Man vispār besī, ka šēro jebkurus šāda veida pārgudros citātus. :D

Mani laikam tracina, ka citiem jābāž savs deguns svešās dzīvēs, jānosoda un jāšausminās.. Tas laikam arī aiz garlaicības.
Cilvēkiem nekad neizdababāt.. Kāda mamma pārāk ātri atgriežas darbā - nav mātišķa un dara pāri savām bērnam, citā pārāk ilgi neiet uz darbu, tā sliņķe un čīkstetaja.
Nu katram savas cik var pat to diskutēt..!?

Man visvairāk "patīk" tās meičas, kurām pašām nav bērnu un nu tik bāž savus viedokļus un savas domas par to, kas ir pareizi, kas nepareizi.. Ies tūlīt audzināt visas māmiņas un viņu bērnus! :D Ha ha. Smieklīgi. Tak piedzemdē pati 2-3 bērnus, pasēdi ar viņiem mājās "neko nedarot" un tad komentē, cik tas ir grūti vai viegli! 8-)
Ko gan tu tādu vari pateikt par tēmu, kas uz tevi neattiecas un ko tu vēl nekad mūžā neesi piedzīvojusi? :D

Ir draudzene, kurai 2 bērni, jau gadus 8 nestrādā. Bieži dzirdu cik viņa ir piekususi būt mājsaimniece, bet strādāt netaisās

Nu, es arī bieži vien piekusu darbā. Un ko man tagad darīt - darbu pamest? Tu tā saki, it kā viņa, aizejot uz darbu, lakos nagus vien un atpūtīsies.
Bet kopumā..

Mani laikam tracina, ka citiem jābāž savs deguns svešās dzīvēs, jānosoda un jāšausminās.. Tas laikam arī aiz garlaicības.
Cilvēkiem nekad neizdababāt.. Kāda mamma pārāk ātri atgriežas darbā - nav mātišķa un dara pāri savām bērnam, citā pārāk ilgi neiet uz darbu, tā sliņķe un čīkstetaja.
Nu katram savas cik var pat to diskutēt..!?

+++
P.S.S. Un vispār, man apkārt nav cilvēku, kas nemitīgi čīkstētu par jebku - grūtu dzīvi, bezdarbu, naudas trūkumu, aizņemtību. Visiem gadās, bet par to īpaši nesūdzas..

Ja var nestrādāt, lai jau nestrādā. Zinu pārus, kur vīrs vēlas, lai sieva ir mājās.
Ar bērniem ir daudz jāstrādā, nav tā, ka tu pamet mantiņu, viņš aizrāpo un turpat aizmieg, tapēc ir 1,5 gads BKA.
Par sievietēm, kas ir mājās arī ilgāk par BKA laiku, tā man šķiet degradēšanās, ja darbojas ar bērnu, piekopj māju un taisa ēst (ja mājās nav dārzi, citas aktivitātes utt.). Man tā šķiet kā degradēšanās, jo man patīk, ka ikdiena ir piepildīta, patīk būt apritē ar cilvēkiem, kolēģiem un draugiem, iet uz kursiem utt. Man nav jāiet uz darbu naudas dēļ un vispār šaubos vai kādais sievietei pēc bērna ir jāiet uz darbu naudas dēļ.
Vēl vairāk var manīt, ka citiem skauž, ka ir sievietes, kurām ir vīri, kas visu apmaksā, visur ved un viņas var attīstīties par viņu kopējo naudu, jo parasti tie vīri arī nedala - mans un tavs, kaut ir pelnītāji ģimenē. Tādi modeļi gan ir sievietēm ar bērniem, gan tām kuras strādā brīvprātīgo darbu, gan tām, kuras ir vienkārši mājsaimnieces.

Man rados divas tādas ir: sēž mājās, bez mērķiem dzīvē, bet viņa ir māte. Neviens nesaprot, cik tas ir grūti utt. Vienīgais par ko runā ir bērni ko un kā labāk. Bērni protams ir aprūpēti un viss ir kārtībā.
Es viņas par varonēm nemaz neuzskatu, man viņu drīzāk ir žēl, jo bērns mazs nebūs mūžīgi - viņu dzīves jēgas viņas pametīs. Bērns izaugs un pats spēs sev ij zupu uzvārīt, ij sporta formu izmazgāt. Cerēsim, ka prātiņš nāks ar gadiem un viņas piecdesmit gadu vecumā izaugušos bērnus nepagodinās ar izteicieniem, ka bērnam ir atdota visa dzīve, bet viņš ir nepateicīgs u.c.

Man studijās ir viena tāda. Es nezinu kā viņa tiek galā. Bet stundas bieži neapmeklē jo visu nepaspēju... bet vienalga raujas kā var. Varbūt studēs kādu semestri ilgāk par tiem kuriem ir vairāk laika.

Tu to liec par piemēru? Vajadzētu rauties studēt, kaut arī nav laika pat lekcijas apmeklēt? :-/ Vai arī citas nedrīkst čīkstēt, jo šai konkrētajai sievietei ir, tavuprāt, vēl grūtāk?

Salomē
nedomāju, ka tas, ka neesmu pabijusi (ar vīra naudu apgādāta) mamma, nozīmē ka es nezinu kas par "varoņdarbu" tas var būt. Manuprāt tas nav muļķīgi, bet gan ir pašsaprotami, ka cilvēkam šādā, vēl labā finansiālā utt. situācijā nebūtu sevi jaauzskata par baigo varoni un strādātāju. Vismaz normāli - nebūtu tā jāuzvedas. Bet starp mums ir jau visādi.
Vienkārši tādos gadījumos es domāju par cilvēkiem, kuri tiešām raujas dzīvē lai iztiktu, lai visu paspētu. Bet katram savs viedoklis.

Kāpēc jāuzsver? Ar vīra naudu apgādāta mamma? A kā viņa sevi var apgādāt ar naudu, ja viņai jādzemdē un pēc tam, kādam ar mazulīti ir jābūt kopā? Nu kur tik tupi var izteikties.

Te laikam savākušās visas baigās mammas, kuras šež mājās un tagad jūtas baigi aizvainotas.
Un kā vienmēr daudzas visu izprot tik virspusēji - runa nav par to ka es bāžos citu dzīvē, vai ka es nezinu kā ir būt mammai bet gan, KA CILVĒKS KURAM VISS IR FINANSĒTS UN SĒŽ MĀJĀS UN UZSKATA SAVU DARBU PAR VAROŅDARBU - lūk šī bija diskusijas jēga. Par to ko citi par tādu dzīves uztveri domā.
Man jau liekas, ka cosmo ne par ko nedrīks padiskutēt...ne par dzīvēm ne par ko, uzreiz "ak Dievs lien citu dzīvē"... nejau kāds lien citu dzīvē bet liek padomāt, ka piem. es vai daudzi citi tā nedomātu. Te nav runa par dzīvēm bet gan par uzskatiem.