Kādi ir Jūsu naudas krāšanas paradumi?

Jums nav bail, ka kādā jaukā dienā visa banka uzsprāgs un čuš pazudīs Jūsu nauda ?

Nē, man nav tādi miljoni bankā, lai neiekļautos tajās'garantētajās summās..

Tāda palielāka summa stāv krājkontā, bet ir arī konts, kur pārskaitu 50% no algas katru mēnesi. Neparedzēti izdevumi pēdējā laikā nav bijuši, bet celojumos tērēju no tās kartes. Pārējais paliek un pie nākamā cipara tiks pievienota krājkontam.
Kādreiz metu visas monētas krājkasē, bet esmu sapratusi, ka man bieži vien tā sīknauda noder. Arī lielu summu es tādā veidā nesakrātu.

Katra mēneša beigās pirms algas visu pāri palikušo summu no iepriekšējās algas pārskaitu uz atsevišķu kontu, kas paredzēts iekrājumiem. Uz šo kontu katru mēnesi nāk arī citi regulārie ienākumi, kas nav alga.

turu divas bankas, vienaa lielaku summu, lai uz ielas nepazud kkur, otru mazaku lai neta var iepirkties drosi :) zinu ci var izteret un pie ta pieturos. ja parterinjs tad nakamaja menesi tereju mazak. kkta

Skaidru naudu praktiski nenēsāju līdzi, viss stāv uz kartes vienā bankā, krājonts ir tajā pašā bankā, krājokntā ik mēnesi atlieku ~10% no mēneša ienākumiem.

Jums nav bail, ka kādā jaukā dienā visa banka uzsprāgs un čuš pazudīs Jūsu nauda ?

Nē. Tāpat kā nebija bail no pasaules gala, kuru prognozēja 2000. gadā.
Ir speciāls krājkonts, jo man vajag pašai no sevis to naudu slēpt. Un vispār.. šīs diskusijas iespaidā pārskaitīju naudu krājkontā, jo jau pāris mēnešus to neesmu darījusi.

Abiem ar vīru ir krājkonti, cenšamies pārskaitīt tur uzreiz palielas, apaļas summas, kas mēramas simtos, man gan citreiz sanāk pārskaitīt tik pārdesmit eirikus, bet vienalga sakrājas pamatīga summa ik pa laikam, bet jau kaut kas lielāks, kas mērams tūkstošos, tiek ieguldīts procentu fondos.
Bet tā mums arī ir milzīga krājkase - rozā zilonis, tur katru reizi, kad iepērkamies veikalā, vienalga pārtikas preces, apģērbi vai kas cits, vienmēr tur iemetam pāris eirikus. Tā nauda parasti aiziet tādiem ģimenes izbraucieniem/brīvdienām/svētkiem.

Ak jā, mums gandrīz visai ģimenei bija nauda vienā bankā, kuras vairs nav, nu labi, neslēpšu, Latvijas Krājbankā, mums visiem summas iekļāvās tajā valsts garantētajā un mēs atguvām pilnīgi visu savu naudu, tāpēc bail nav. Vīrs gan toreiz par mums ilgi smejies.
Vispār man krājkonts parādījies uzreiz, kad saņēmu pirmo algu. Tā biju mācīta vecāku ģimenē, ka vienmēr jābūt iekrājumiem, opis teica, drošības spilvenam. Nesaprotu tos, kas pat necenšās iekrāt. Citi saka - man nav tik liela alga, lai varētu atlikt pāris simtus, bet mazas summmas nav vērts, bet es uzskatu, ka jāatliek tik, cik var - vari, atliec pāris simtus, pārdesmit eiro, vai kaut piečuku, bet ar laiku tev iekrāsies vismaz tāda summa, ka nevajadzēs jaunai sadzīves tehnikai kredītus ņemt, vai zaudējot darbu būs no kā vismaz pāris mēnešus pārtikt vai bērnus varēsi ekskursijā aizsūtīt nečīkstot, ko tad pārējā ģimene ēdīs.

daudzu gadu laika esmu sakrajusi pietiekami no ne tik lieliem ienakumiem, ttaka ir jega krat saku krat kad bij jau stipendija :) zinu uz ka rekina vel kraashu bet to te nerakstishu baigi daudz ieekonomejas gada laika :)

Iekrājumiem atlieku 50% no algas. Krāju skaidrā, man patīk naudas koferis :) :) :)
Ir arī uzkrājošā dzīvības apdrošināšana un pensiju fondi, bet tas ir vēl atsevišķi

Mazpasaule, redzi, Tu nesaproti, kas necenšas iekrāt. Bet citi nesaprot, kā lai atrod naudiņu, lai pabarotu visu ģimeni un iegādātos nepieciešamo.

Pagaidām šis ir labākais risinājums. Vispār kopš pieteicās bēbenīte, visu laiku kaut kas mainās dzīvē un iet kā pa kalniem, vismaz nav garlaicīgi. :-D

Apple_pie - ja, es nesaprotu tādus. Manu ģimeni laiku gaitā arī dažādas līkstas piemeklēja. Un kad biju maza, ļoti labi atceros periodu deviņdesmitajos, kad var teikt bijām pliki un nabagi. Algojām traktoru pie vietējā lielzemnieka lai uzartu zemi no pēdējiem grašiem, audzējām gurķus, kartupeļus, kāpostus un tomātus, kurus paši tirgojām tirgū un visu to naudu ome neļāva tērēt un krāja. Māte pat puķes - asteres un gladiolas audzēja savā mazdārziņā, tirgoja kapusvetkos un rudenī ap 1septembri veda uz Rīgu tirgoja CT un tad pirka man visu ko skolai. Tā kā, jā, es nesaprotu tos, kuri "meklē, bet nevar atrast" iespēju nopelnīt, uzturēt ģimeni, iekrāt. Man joprojām viena no ienākumu daļām ir no savas saimniecības,jā neliela, bet atpelnās visi ar savas saimniecības un mājas uzturēšanu saistītie izdevumi.

Vienīgā problēma, bail, ka sākšu justies vientuļi un gribējies sabiedrību. Ģimenei nav laika priekš mums un draudzenēm arī sava dzīve, tiekamies ļoti reti. Jāizdomā, kā nesajukt prātā. :-D8-)

Hahaaaa, tā smējos - nepareizā diskusija! :-D:-D:-D

Vēl labi atceros no tiem gadiem, kā braucām kopā visa ģimene ievākt meža ogas, lai pēc tam tād nodotu, mums te vietas purvainās, es sīkā deviņgadīgā līdz dirsai slapjajās biksēs teku līdzi.
Es nezin, nē, nemaz, cik grūti mēdz būt ar naudām un cik grūti mēdz būt to naudu nopelnīt, nē, nemaz.
Nu nekad nebija tā, ka atļāvāmies nodzīvoties līdz pēdējām grasim. Nekad.Vienmēr vecāki teica, ka var būt arī sliktāk, un nolik kaut cik.

Uj, sorry visiem, es vienmēr aizsvilstos, kad man kāds pārmet, ka man jau viegli teikt, jo es jau to trūkumu nemaz napazīstu. Vienkārši reālajā dzivē man tiešam dažs labs savulaik šādus uzbraucienus vetījis.

Tā kā mani privātie uzkrājumi nepārsniedz 100 000 euro, tad ērtības labad glabāju tos bankā. Gluži vienkārši neiztērēju visu darba algu; tās atlikums summējas kontā. Savukārt visi "neoficiālie" ienākumi, saprotams, tiek uzkrāti "zeķē".
No mēneša algas uzkrājumiem novirzu aptuveni 40-50%, bet te jāuzsver, ka uzskatu sevi par visai taupīgu cilvēku.

Ja krāju kādam tuvākam pasākumam ( lielākam pirkumam vai ceļojumam pēc mēneša , diviem vai trim ), tad vienkārši kontā krāju. Bet, ja krāju, kam nekonkrētam, tad krājkontā.

Lēnītēm, lēnītēm sāku atlikt! :-) Lieku "zeķē :-D"