Vispār brīnums, ka viņa ar savu zemo pašvērtējumu ir uzdrošinājusies kaut ko pati arī gribēt. Lai tik krāso nost - kad vēl, ja ne tagad?
Man arī `iztrakošanās` vecums bija vēlu, bet cietēja bija vecmāmiņa. Ja es toreiz nebūtu darījusi to, ko gribu, nezinu, kas es būtu šodien - sava prāta un gribas man vispār nebūtu. Tādu vecāku un vecvecāku dēļ cilvēkam dzīvi var uz laiku laikiem sabojāt. Protams, visu cieņu mammītei, ka vispār interesējas, kas ar bērnu notiek, bet 19 gados groži ir jālaiž vaļā. Laiks meitai pašai veidot savu jaunību, savu izskatu, domāt par savu personību.
Lai jums abām veicas!