Centīšos īsi. :-D
Vilcienā pretī apsēdās kkāds džeks. Jūtu, ka blenž, blenž man virsū. Pēkšņi stādās priekšā, nosauc savu vārdu. Prasa, kā mani sauc. Es domāju: blinčiki.. sadzēries vai? Nosaucu kkādu random meitenes vārdu, lai liekas mierā. Šis sāk prasīt kā iet: es saku - labi. Šis sāk gari plaši stāstīt kā šim iet. Es māju ar galvu un taisu dežūrsmaidiņu. Pēkšņi sarunas nagla: tu esi ļoti skaista. vai gribētu satikties ne tikai vilcienā? Nē? Varbūt? Man bija kkā neērti teikt: atšujies. Tāpēc kko muļķīgi atsmaidīju un cerēju, kaut ātrāk pienāktu mana stacija.
Skaidrā dienas laikā, džeks skaidrā... Tīri pat simpātisks, bet ne mans tips.
Ko jūs būtu darījušas manā vietā: rupji atšuvušas vai pārgājušas uz citu vagonu?
Laikam esmu pārāk pieklājīga, vajadzēja vnk iet uz citu vagonu, bet man kkā bail no viņa palika :-D:-D:-D(t)(t)(t)
437
