Vēlos ieteikumu

Es ari no Kuldīgas, kas te tev tik ļoti nepatīk? :/
Es domāju, ka ne velti tu esi nonākusi tur kur esi- varbut tieši tur tev jābūt, ļaujies pārmaiņām un gaidi, kur tās tevi izvedīs...

Naomi, nav jau tā, ka nepatīk. Es vienkārši neredzu sevi, savu dzīvi Kuldīgā. Esmu iemīļojusi Liepāju, tur redzu sev vairāk iespēju. Kuldīgā man pat nav draugu, bet Liepājā tādu pamazām uzradās.

man pat vairāki draugi tiecās pārvākties uz Kuldīgu (un tiešām pārvākties no Rīgas, nevis atgriezties dzimtajās mājās) :)
bet, ja sirdī Liepāja, tad vajag Liepājā dzīvot! ja jau radi tur dzīvo, tas ir liels plusiņš :) vadi savas dienas meklējot darbu, ej uz intervijām, sarunā ar māsu padzīvoties kādas divas nedēļas sākumā un tad jau sameklēsi īrei istabu vai kaut ko tamlīdzīgu.
neizklausās nemaz tik bezcerīgi, tikai traki sāp tas, ka viss reizē brūk, darbs un attiecības. man bija tieši tā pat gada sākumā. ļoti negaidīti pārtrūka attiecības un arī no darba atlaida :/ darba kolēģi man bija labi draugi, bet pēkšņi viss brūk un es nespēju neko kontrolēt. bet nu tiku pāri un tagad atkal ir labi :)

nezinu par Kuldīgu, bet neteiktu, ka Liepājā būtu dižās darba iespējas... vai man vienīgajai tā šķiet?
un vēl jautājums- vai nav tā, ka tiecies uz Liepāju, jo šeit ir bijušais?

začeits, nenoliegšu, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ man Liepāja šobrīd ir tik mīļa. Tomēr kopā tur dzīvojām, visur braucām utt. Esmu iemīlējusi pašu pilsētu kā tādu. Ir kur iziet, lielāka iespēja kādu satikt, māsa tur dzīvo, visitie foršie veikaliņi, tirgus .. bļāviens, man pietrūkst tirgus :-/:-D

Godīgi sakot, autores stāsts mani pat nedaudz uzjautrina - cilvēks ar vidējo izglītību, iekrājumus spējusi izveidot 400 (!) euro apmērā, dzīvojusi kopā ar draugu, kad tas pametis un darbs uzteikts, tādēļ autore kļuvusi pilnīgi bezpalīdzīga un spiesta atgriezties pie vecākiem. Interesanti, cik autorei gadu?
Ja cilvēks, kas vecāks par 20 gadiem, nav absolvējis studijas (vai vismaz nestudē), nav atradis tādu darbu, kurā gūtā pieredze ļautu konkurēt darba tirgū, un spējis uzkrātus dažus niecīgu "drošības spilvenu", tad nesaprotu, kādēļ tādam cilvēkam maz vajadzīga privātā dzīvē: lai dzīvo turpina dzīvot pie vecākiem un baudīt ieilgušo bērnību!

nu ja ceri uz saiešanu kopā, tad jau jā.... bet ja ne- uzskatu, ka vides nomaiņa ir ļoti labs veids, kā ātrāk tikt pāri sirdssāpēm :)

Ja cilvēks, kas vecāks par 20 gadiem, nav absolvējis studijas (vai vismaz nestudē), nav atradis tādu darbu, kurā gūtā pieredze ļautu konkurēt darba tirgū, un spējis uzkrātus dažus niecīgu "drošības spilvenu", tad nesaprotu, kādēļ tādam cilvēkam maz vajadzīga privātā dzīvē: lai dzīvo turpina dzīvot pie vecākiem un baudīt ieilgušo bērnību!

Tikko sajutos nožēlojama. Paldies. Domāju, arī autore noteikti pēc kā tāda sajutās daudz labāk.
Tātad sanāk, ka cilvēks, kurš nestudē un nav studējis, un nav varējis atrast darbu, kurš būtu konkurētspējīgs, ir norakstāma nulle, kuram tā arī visu mūžu jāpaliek dzīvot pie vecākiem, jo viņš ir tik nožēlojams, ka labāk, lai vispār i nedomā par savas privātās dzīves veidošanu. Respektīvi - puse Latvijā esošo jauniešu, kuri nav studējuši un strādā maķīšos vai kur citur, ir neveiksminieki, kuriem jādzīvo pie vecākiem, jo savos 20+ gados nav bijuši tik inteliģenti, lai atrastu ideālu darbu, iekrātu pāris tūkstošus un iegādātos sev mājokli. Viss skaidrs.

Tiklīdz redzi ēsmu, grāb ciet. Izvilks tevi no jebkuriem pāķiem, atrisinās jebkuras problēmas.

Tātad sanāk, ka cilvēks, kurš nestudē un nav studējis, un nav varējis atrast darbu, kurš būtu konkurētspējīgs, ir norakstāma nulle, kuram tā arī visu mūžu jāpaliek dzīvot pie vecākiem, jo viņš ir tik nožēlojams, ka labāk, lai vispār i nedomā par savas privātās dzīves veidošanu.

Baidos, ka nesaprati manu domu. Redzi, es uzskatu, ka cilvēka dzīvē viss notiek noteiktā secībā. Vispirms cilvēks absolvē vidusskolu, tad turpina studijas augstskolā, paralēli veidojot attiecības un, iespējams, strādājot. Respektīvi, nākamais dzīves posms balstās uz iepriekšējo. Pretējā gadījumā iespējamas traģikomiskas situācijas, kad cilvēks, no vienas puses, ir pieaudzis un izveidojis kopdzīvi, bet, no otras puses, tas ir bezpalīdzīgs kā bērns, jo nav ne izglītības, ne iespēju atrast darbu (lielā mērā izglītības trūkuma dēļ).
Nevajag jau kādu uzskatīt par nožēlojamu vai "norakstāmu nulli"! Nevienam nav liegts mainīt savas prioritātes, pieaugt, pabeigt studijas un meklē labu darbu.

Roberts.I dzīvo kaut kādā sapņu pasaulē, kur viss norit pēc plāna un kā pa sviestu.

Roberts.I dzīvo kaut kādā sapņu pasaulē, kur viss norit pēc plāna un kā pa sviestu.

Nu, ja augstākā izglītība ir sapnis...

Nu, ja augstākā izglītība ir sapnis...

Būsim godīgi, augstākā izglītība nav pieejama visiem

Roberts.I, no vienas puses piekrītu, bet tomēr ne līdz galam. Ir jābeidz vienreiz tie aizspriedumi, ka visiem jāstudē augstskolā. Vajag mums pārdevējus, biroja administratores, kasierus utt. Un šiem cilvēkiem lielākoties nemaksās tik, lai pusgadu/gadu/divus gadus pastrādājot varētu iekrāt tūkstošus. Meitenei vienkārši nepaveicās - viņa vēl ir jauna, cik saprotu.
Es droši vien ieteiktu meklēt darbu un pēc tam dzīvesvietu. Māsai gan uz kakla neieteiktu dzīvot, ņemot vērā, ka viņa ar draugu dzīvo vienā istabā. Tur taču nav vietas trešajam, ja vien nedomā gulēt virtuvē uz grīdas. Uz augstskolu laikam arī neieteiktu skriet, kamēr nesaproti, kas tieši Tevi interesē.

Es nesaprotu to motivāciju nākt šeit diskusijā un pastāstīt, cik pēc jūsu izdomātajiem dzīves kritērijiem, šīs meitenes dzīve ir nevērtīga.
Nosaukumā rakstīts, ka meitenei vajag ieteikumus nevis vairākus paragrāfus par to, cik slikti, ka viņai nav augstākās izglītības.
Ja nav nekā prātīga, ko ieteikt, labāk paklusēt.

Būsim godīgi, augstākā izglītība nav pieejama visiem

Man jau šķiet, ka šajā valstī augstskolas burtiski cenšas "no ādas izlīst", lai tikai piesaistītu studentus. Ja students nav sliņķis, iespējams izcīnīt arī 99,60 euro valsts stipendiju - nav nekas izcils, bet vismaz neliels atspaids.
Ja kaut kādu iemelsu dēļ kāds nevēlas studēt, visas iespējas iegūt kaut vai koledžas izglītību.
Es uzskatu, ka tā nav normāla situācija, ja cilvēkam ir tikai vidējā izglītība, nav darba un viņš necenšas iegūt augstāko vai koledžas izglītību.

Augstākā izglītība nav sapnis, bet tās neesamība nav iemesls uz kādu skatīties no augšas.
Meitenei vēlu veiksmi. Iesaku sākumā atrast darbu Liepājā, tad noīrēt tur kādu istabu, kamēr atspersies.

pffffffffff par to augstāko izgītību un darbu. hahaha. Cik man nav paziņu, draugu utt, kas strādā normālos darbos bez augstākās izglītības. Un tieši tāpēc, ka ir pierādījuši, ka ir gudri un prot savus darbus ļoti labi paveikt. Pašam ir jārokas un jāmeklē, jāmēģina sevi pierādīt, nevis jāplivina kkāds nevajadzīgs diploms un jāgaida, ka visi ņems darbā.. hahah
Un Liepājā ir ļoti grūti darbu atrast. Nav nemaz to iespēju diži vairāk kā Kuldīgā, es domāju :D

Nu bet kā tad citādi sev sist pa plecu, ja vienīgais, kas dzīvē paveikts - augstākā izglītība :-D

Vajag mums pārdevējus, biroja administratores, kasierus utt

+++
Un vēl eksistē arī cilvēki, kuriem augstāko izglītību nevajag. Vai tas personu automātiski padara par stulbāku vai tādu, kura nevēlas tiekties uz ko labāku? Stipri apšaubu. Piemēram, es nekad pat neesmu apdomājusi augstākas izglītības ieguvi, jo man tā nav vajadzīga - tas, ar ko konkrēti es saistu savu nākotni, atkarīgs no talanta un prasmēm, ne augstskolas diploma. Nezināju, ka pēc tā vai cilvēks vēlas vai nevēlas iet studēt, var spriest par cilvēka inteliģences līmeni un vērtību sistēmu.
Manuprāt, jau sen vairs nedzīvojam tajā gadsimtā, kad visiem cilvēkiem obligāti bija jādzīvo pēc vienas vērtību skalas: vidusskola - augstskola - prestižs darbs - māja - kāzas - bērni - laimīgas vecumdienas. Mūsdienās cilvēku dzīves modeļi ir tik dažādi, ka nebiju pat iedomājusies par to, ka ir cilvēki, kuri tik ļoti vēlas, lai visi dzīvotu pēc viena plāna, bet atkāpe no tā nozīmē, ka ar cilvēku kaut kas nav kārtībā.
Jāatgādina, ka dzīves vienā mirklī dažādu apstākļu pavērsienu dēļ, mēdz sabrukt arī augstskolas absolvējušajiem un labus amatus ieņemošajiem, bet nu tas tā...