Mani jau no bērnības ir fascinējis, ka cilvēki svēti tic kādai sen sarakstītai grāmatai un uzskata tur sarakstīto par vienīgo svēto patiesību, un pārējie, kuri netic šai grāmatai, ir nelieši. Un arī mūsdienās ir tik tumsonīgi cilvēki, kas vienas grāmatas vārdā, gatavi karot. (t)
Apgalvojumi no sērijas, ka zinātnieki nezina, kā uzcēla piramīdas un to nevar pierādīt, ir smieklīgi. Nu jā, neviens no mums nav bijis klāt, kad cēla, bet tāpēc teikt, ka zinātniekiem nav taisnība nevar. Bet, protams, ticamāk, ka uzcēla ar planētu spēkiem vai ko tur.
Un pateikt, ka sapņi 100% nenāk no zemapziņas.. Tā it kā kāds cilvēks pārzinātu savu zemapziņu. Bet ok, es noteikti nezinu tās mūsdienīgās teorijas. :-D
Šobrīd lasu tādu grāmatau "Dievs 9.0", tur labi aprakstīs par cilvēces apziņas pakāpēm laika gaitā. Šīs apziņas pakāpes pielīdzinātas cilvēka attīstības posmiem no zīdaiņa līdz pieaugušajam. Paļaušanās uz augstākiem spēkiem un ticība, ka tie nosaka Tavas dzīves veiksmes un neveiksmes, ir tāda pati apziņas pakāpe kā mazam bērniņam, kas pilnībā paļaujas uz saviem vecākiem un vēl nav pat ticis līdz "pats varu!" posmam.