Paldies visām meitenēm par jaukajiem vārdiem! (l)
Ghost
"Njā...tikai neredzu, kā tas ir kaut kas tāds ar ko jālepojas.”
Es nelepojos. Es tāda vienkārši esmu. Ir cilvēki, kuri pasauli uztver caur faktiem un loģiku. Ir cilvēki, kuri pasauli uztver caur simboliem un sajūtām. Es piederu pie pēdējiem. Un tas man netraucē interesēties par zinātni. Kā jau minēju, neesmu Jums līdzvērtīga pretiniece. Neesmu ne lasījusi, ne studējusi, ne pastiprināti pētījusi Jūsu minētos principus, līdz ar to neesmu tos mēģinājusi pielietot savu domāšanas procesu analīzei. Un nē, nav tā, ka es ar to lepotos. Kā jau teicu, es tāda vienkārši esmu. Būtu muļķīgi izlikties gudrākai nekā esmu patiesībā.
“Jūs norādat uz to, ka esošajiem pieņēmumiem un loģikai ir jābūt apšaubāmai, lai izvairītos no dogmu rašanās, bet neattiecinat to pašu stingrību un skepsi uz saviem pieņēmumiem un izteikumiem, kas norāda uz to, ka tas, ko jūs mēģinat proponēt izskatās vairāk pēc dogmas nekā tas pret ko jūs šeit mēģinat argumentēt.”
Tas tādēļ, ka mani pieņēmumi un izteikumi ir ilga un sarežģīta pašatklāsmes ceļa galarezultāts, proti, tikai aisberga redzamā daļa. Viss, ko apgalvoju, ir manas pieredzes sintēze, kas laista cauri neskaitāmiem skepses un paškriticisma filtriem. Nav tā, ka es būtu izlasījusi grāmatā par kādu teoriju un tad metusies to pārbaudīt. Pie tam primāri man visi pieredzes procesi notiek sajūtu līmenī, ko nav nemaz tik vienkārši izskaidrot vārdos. Varbūt Jums tas būs pārsteigums, bet emocijas arī spēj būt inteliģentas.
“Ar diezgan augstas pārliecinātības līmeni apgalvojat, ka šīs informācijas apstrāde jūsu smadzenēs īstenībā ir ārpussmadzeņu process, kurš pārvērsās objektīvā patiesībā, jo....? Es arī varu jums pateikt, ka spagetti monstrs ar mani dalās savā patiesībā manos sapņos, un ka ir tikai nepieciešams atmest esošo izpratni par loģiku un skepsi, lai piekļūtu šīm zināšanām, jo manas izjūtas liek man to darīt.
Esmu ļoti gatavs dzirdēt, kā jūs spējat “iziet no galvas”. Neliedzu jums sevi paskaidrot.”
Jūsu izjūtas acīmredzot nekad nav likušas Jums ieklausīties spageti monstra patiesībās vai arī vienkārši neesat tām klausījis, ja tomēr ir likušas. Vienmēr pastāv iespēja, ka spageti monstram ir taisnība, vai ne? To taču nevarat noliegt? Jo arī Jums vajadzētu izturēties skeptiski pret savu skepsi, lai būtu pavisam godīgi. Ārpussmadzeņu procesa pārvēršanās objektīvā patiesībā iespējama caur perspektīvas maiņu un identitātes zaudēšanu. Bet tur, augšā, nekā nav, ja varu tā izteikties. Objektīvā patiesība ir tāda, ka tā neeksistē. Apziņa, kas ir kaut nedaudz dalīta, jau kļūst subjektīva. Un apziņa tiek dalīta, jo nedalīta tā nespēj apzināties sevi, ir visnotaļ statiska un bezgalīga, jo tajā ietilpst viss, kas tajā pat laikā nozīmē – nekas. Un jā, es šo visu esmu piedzīvojusi caur sajūtām un simboliem, nevis matemātiski aprēķinājusi, tāpēc velti mēģināt uzskatīt manas domāšanas kļūdas.
Ok, pieņemsim, ka arī Jūs gribētu “iziet no galvas”. Tad man Jums ir divi jautājumi. Kad satiksiet spagetti monstru, kā spēsiet atšķirt, vai viņa eksistence un viņa teiktais ir patiesība vai tikai Jūsu murgi vai ilūzijas, ja Jūsu rīcībā vairs nebūtu tāda instrumenta kā loģikas? Tātad būtībā kā Jūs spēsiet uzticēties sev? Otrs jautājums – kādas ir Jūsu attiecības ar nāvi? Nāve, bieži izrādās, ir viens no noteicošajiem faktoriem šajā procesā. Fiziska nāve nav obligāta par laimi, bet ego nāve var būt absolūti nepieciešama. Lieki piebilst, ka process ir visnotaļ nepatīkams, jo nav dzīvotgribošākas radības par ego. Pie tam neesmu īsti pārliecināta, vai “miera apstākļos” ego nāvi vispār iespējams ierosināt. Pēc manas pieredzes, tam vajag vai nu nopietnu personības krīzi vai lielāko baiļu piepildīšanos. Šādas situācijas, būdamas visai traumatiskas, salauž cilvēka identitāti un tādējādi dod iespēju veikt lēcienveida pāreju plašākā apziņas līmenī. Tiesa gan, ne visi spēj tikt galā ar traumu un notiek pretējais process – apziņas sašaurināšanās ar tādiem simptomiem kā neticība, neuzticēšanās, izmisums, depresija, bailes utt. Pie tam šie paši simptomi ir ļoti iespējami arī, veicot iepriekšminēto pāreju veiksmīgi, jo rodas plaisa starp esošo realitātes uztveri, kas nekur nepazūd, un jauno informāciju un zināšanām. Tātad spēja pareizi “nomirt” kļūst vitāli svarīga, lai izietu no galvas. Ak jā, vēl arī Jūsu belief patterns jeb ticības un pārliecības. Jums ir jātic spagetti monstram vai vismaz jāpieļauj viņa eksistence, ja vēlaties to pārbaudīt. Ja to darīsiet no skepses pozīcijām, iegūsiet vien pierādījumus tam, ka šādas būtnes ir absolūtās muļķības. Ja gribas visu darīt “pa mierīgo”, var sākt meditēt. Regulāri, pamatīgi un ilgstoši. Tikai jārēķinās ar to, ka tas arī var novest pie iepriekšminētajām krīzēm atkarībā no tā, cik ļoti jaunā realitātes uztvere kontrastē ar esošo.
“Tas ko jūs šeit mēģinat pasniegt kā dualitāti īstenībā ir tikai kognitīvā disonance.”
Kognitīvā disonance tā būtu bez plašākas perspektīvas esamības. Dualitāte tā ir tādēļ, ka es vienlaicīgi spēju atrasties gan tur, “augšā”, kur eksistē un vienlaikus neeksistē objektīvā patiesība, gan arī lejā, kur atrodas mana identitāte un ego un kur cīnos ar kognitīvo disonanci, ambivalenci, šaubām, skepsi un šobrīd arī ar Jums, Ghost. Atļaušos nepiekrist tam, ka mans izziņas process sabrūk pats uz sevis. Kā ļoti bērnišķīgu argumentu, riskējot izpelnīties Jūsu sašutumu, tam izmantošu savas māsas sacīto, ka viss, ko es viņai esmu stāstījusi par dzīves jēgu, dvēseli, Visuma uzbūvi utt. ir tieši tas pats vai ļoti līdzīgs tam, ko viņa lasījusi citu autoru šīm tēmām veltītajos darbos. Tikai es neesmu lasījusi šos darbus. Ar nolūku izvairos lasīt jebko, kas sakrīt ar informāciju, ko pati saņemu, jo man ir svarīgi, lai tā ir autentiska. Bet ja reiz mans izziņas process noved pie līdzīgām atziņām kā citiem autoriem, tad acīmredzot tam piemīt zināms lietderīgums. Un galu galā kāda nozīme tam, ar kādu paņēmienu atrisināt vienādojumu, ja galarezultāts ir tāds pats. Un jā, prasījāt leģitīmas atsauces par maniem neesošajiem jaunajiem atklājumiem. Manuprāt, nav leģitīmāku atsauču par cilvēku pieredzēm. Ierakstiet YouTube meklētājā, piemēram, spirituality, un uz priekšu. Vai rūpīgāk palasiet šīs pašas diskusijas komentārus, kur meitene dalījās ar savu spēju redzēt pravietiskus sapņus un lasīt informāciju par cilvēku no viņa fotogrāfijas. To nevar noliegt, bet arī ar loģiku nevar izskaidrot.
Par kvantu superpozīcijas principa loģiku diemžēl iepriekš neesmu dzirdējusi un nemaz netaisos noliegt, ka mana pieeja zinātniskajai pētniecībai izskatās bēdīga no “īstāku” un “pareizāku” zinātnieku puses, kas varbūt arī ir iemesls tam, kāpēc šobrīd manu mīlestību pret zinātni uz otro vietu atbīdījusi darbošanās ar Taro kārtīm un ezotēriskā pieejā balstīta cilvēka psihes izpēte. Bet manā pasaules uztverē šīs lietas, zinātne un ezotērika, nav nodalāmas. Tās ir tikai divi paņēmieni, kā atrisināt to pašu vienādojumu.
41
