Manas domas ir tādas, ka uzticība ir jāmeklē nevis ārējos apstākļos, bet sevī. Piemēram, ja tu uzticēsies tikai ar nosacījumu, ka viņš katru vakaru tev piezvanīs, kas notiks vakarā, kurā viņš tev nepiezvanīs? Vai uzticēsies tikai tad, ja viņš beidzot beigs dzert, kas notiks tad, ja salidojumā viņš piedzersies? Man ir palīdzējis uzticēties tas, ka es vairs nebaidos no situācijām, kurā mana uzticība varētu tikt pievilta. Ja viņš mani piekrāptu, tad viņš nav manis vērts, esmu pelnījusi kādu labāku, kuru noteikti vēlāk atradīšu. Es iekšēji jūtos pašpietiekama, brīva, ar savu individualitāti jeb bez attiecībām es paliktu tas pats cilvēks, kāda esmu, esot attiecībās. Tad attiecības iegūst citu nokrāsu, tā ir tava izvēle un pasaules gals nav izjukušas attiecības. Diemžēl vēl viss, kas notiek tev apkārt, ir tavs spogulis, feedback. Kāpēc esi piesaistījusi cilvēku, kurš ar savu rīcību ir pievīlis tevi? Varbūt tev uzticības trūkums bijis jau sen pirms iepazinies ar šo cilvēku.