Īss apraksts: Esam kopā 8 gadus, dzīvojam kopā, ir ļoti labas attiecības (strīdi tikai par ikdienišķiem niekiem). Mīlam viens otru. Abiem ir stabils darbs. Ir daudz kopīgas intereses. Brīvdienās vienmēr kaut ko foršu daram (ar ģimeni, draugiem, paši) un viss ir forši.
Problēma: Viņš "nav gatavs" ne precēties (nevar paskaidrot, kāpēc, saka, ka vienkārši nav gatavs. Kad jautāju - kas mainīsies uz slikto pusi, nevar pateikt, saka, ka nekas. Jautāju, vai nav pārliecināts par mūsu attiecībām, saka, ka ir, ja nebūtu, jau sen nebūtu vairs kopā.) un "nav gatavs bērniem". Es pat esmu izdomājusi, kādus vārdus bērniem gribētu un viņam tie patīk - kad pa radio pasaka, ka šodien vārda dienu svin x (bērna vārds, kādu izdomāju), viņš skatās uz mani un smaida (pats saka, ka esmu jau viņu pieradinājusi pie tā, vārdi viņam patīk). Bērni arī viņam patīk. Bet neesot gatavs un viss.
Vai tiešām vienīgais pareizais ir - pieņem vai ej prom?
Esot kopā tik ilgu laiku, jau šķiet, ka iestājusies neliela krīze - vairākus gadus draudzējāmies (1.etaps), sākām dzīvot kopā (2.etaps), bet tālāk viss.. Nu, tā sliktā sajūta, ka nekas vairs nenotiek, lai arī vajadzētu - esam tak jauni un vajag ģimeni! Man tim ļoti gribas ģimeni ar viņu (precēties, kļūt par mammu, man to GRIBAS!!!) skatos un jaunajām māmiņām un man arī tā gribas.
Ahh.. :(
127
