sveikas.. es pat nezinu ar ko sākt.. es aptuveni pirms mēneša izšķīros no drauga, ar kuru biju kopā pusotru gadu. izšķīrāmies tāpēc, ka ar laiku ļoti bieži sākām strīdēties, arī par nenozīmīgiem sīkumiem, iestājās rutīna, nebija vairs īpaši par ko runāt savā starpā un pats trakākais, es sāku kļūt greizsirdīga par visu - man nepatika, ka viņš tiekās ar draugiem, likās, ka sastrādās muļķības, es burtiski nevarēju ciest, ka viņš mēdza iedzert, jo tad uzvedās kā pilnīgs muļķis un dēļ tā arī visbiežāk iestājās strīdi, nedod dievs viņš uz kādu ne tā paskatīsies.. Es atdzīstos, biju briesmīga draudzene, tagad to saprotu, vienmēr domāju, ka pie visa vainīgs ir viņš, taču tagad es saprotu, cik labi viņš patiesībā izturējās pret mani, bet es to pat nepamaniju. tā nu beigās strīdējāmies tik ļoti, ka sapratu, ka jāšķirās.
viņš man mēdz uzrakstīt, mēs tiekamies šad tad (es zinu,cik tas ir nepareizi) un tad vistrākākais.. mēs pārgulējām.
Lieta tāda, ka es viņu vēljoprojām mīlu un es zinu, ka viņš mīl mani, bet es pagaidām negribu attiecības, jo vēl gribu izklaidēties, izbaudīt komplimentus no citiem, ko būdama attiecībās nevarēju darīt. Un tad sākās vistrakākais posms.. es nezinu ko man darīt. es zinu, ka viņš kā puisis man būtu ļoti labs, viņš mani mīl un ciena, pazīst tā, kā neviens cits. Un seksā, seksā viņš mani pazīst visu, zin ko un kā jādara.. man pat negribās seksu ar citiem, jo zinu, ka man tas nepatiks. es pēc dabas esmu diezgan kautrīgs, kluss un nosvērts cilvēks, kuram īpaši nepatīk atklāties cilvēkiem tā pavisam..
Es nezinu kā man rīkoties. Viņš visu laiku lūdz man nākt atpakaļ, ka ilgojās, mīl.. Ko man darīt?
Manā galvā ir totāls bardaks.. lūdzu palīdziet..:'-(
3
