Jahves liecinieki

Jūtos atstumta. Man neuzmācas ne Jehovas liecinieki, ne pagrīdes kosmētikas pārdevējas. Mani vajā vienīgi Viasats:-D

Vienkarsi pasaku,ka mani diemzel tas neinterese. Reiz pie durvim klauveja tad taa ari atbildeeju. Un taa sieviete taa ''nu prieks ka vismaz diemzel neinteresee''

Mani vajā vienīgi Viasats

Kopš es Viasatam apjautājos, vai viņi plāno man uzdāvināt televizoru (tieši tobrīd vecais bija atdevis galus jau labu laiku), vairs nav zvanījuši.

Oi, pēc tam, kad es izbesīju Viasata darbinieci - zvanītāju laikam esmu viņu melnajā sarakstā - jau vairākus gadus miers no viņiem (numurs, protams, tas pats), savādāk regulāri uzmācās.

Parasti dažādu draudžu/sektu pārstāvji mani aptur uz ielas, kad kaut kur eju, tad vienkārši pasaku, ka man jāsteidzas. Dažas reizes esmu arī paklausījusies un paņēmusi bukletiņus, gabals jau no tā nenokritīs.
Pirms kāda pusgada mūs ar draugu uz ielas apturēja Jehovas liecinieki, arī paklausījāmies, paņēmām bulketiņu, vakarā vēl intereses pēc viņu mājaslapā iegājām un paskatījāmies tur ievietotos video. Nesen tieši atkal paskatījāmies viņu mājaslapu un padiskutējām, kāpēc viņus uztver negatīvāk kā citas līdzīgas reliģiskas kopienas, jo vismaz no mājaslapā redzamā viņi likās mazāk radikāli nekā dažas citas man zināmas kopienas.

Jehovas liecinieki man nav nākuši klāt, taču visādi kristieši gan. Kad vēl neinteresējos par reliģiju un pat neplānoju kļūt par kristieti, esmu teikusi, ka esmu sātaniste. Pirmajā reizē nabaga sludinātāji ar bailēm atkāpās, bet otrajā gan sieviete sāka man just līdzi un teikt, ka Jēzus taču ir tik labs, žēl, ka esmu nostājusies sātana pusē utml. Uzaicināja uz savas draudzes dievkalpojumu, iedeva bukletiņu, es pat iedevu savu telefona numuru stulbības dēļ. Kad ieguglēju draudzes nosaukumu, ieraudzīju visai sulīgus aprakstus par to, ka tā ir sekta, paskatījos viņu video un gandrīz apkritu, jo, lai nu kā, bet slavēt Dievu caur repu un skaļu trokšņošanu man nelikās pieņemami. Caur sms gan sākumā viņa vēl centās mani atvilkt uz saviem dievkalpojumiem un mājas grupiņām, bet vienmēr atteicu, sakot, ka mani tas neinteresē. Dīvaini likās tas, ka viņa pilnā pārliecībā teica, ka viņas mamma deg elles liesmās, jo nav ticējusi Dievam. Arī šo nesapratu. Kad pēdējo reizi viņa man rakstīja, teicu, ka esmu sākusi pievērsties Dievam, tad gan viņa kļuva diezgan priecīga un novēlēja man veiksmi, piebilstot, ka viņai žēl, ka neesmu viņas draudzē (t.i. sektā). Tā arī komunikācija izbeidzās, droši vien tagad mēģina citus savervēt. :)

Nu ja man kāds pateiktu ka ir sātanists,es arī bailēs atkāptos :-Dun visticamāk vairs negribētu ar to cilvēku vairs kontaktēties, lai gan neesmu loti ticīgs.

kāpēc viņus uztver negatīvāk kā citas līdzīgas reliģiskas kopienas

Tipiski tās negācijas ir situācijās, kad vecāki, Jehovas liecinieki, neļauk bērnam pārliet asinis... kritiskā situācijā

Man sludinātājas uz ielas pateica, ka ar labiem darbiem vien paradīzē netikšu :D

Rvis, es to teicu, lai no manis atšūtos. :D Neesmu sātana cienītāja ne tagad, ne arī biju pirms tam. :D

Man sludinātājas uz ielas pateica, ka ar labiem darbiem vien paradīzē netikšu.

:D
Savukārt, man vakar viena ļoti pārliecināta baptiste teica, ka nepietiek ar to, ka esi labs - vajagot izlasīt Jāņa evaņģēliju, lai zinātu, kas ir jādara.

Nezinu, kas ts bija par liecinieku vai kas par lohu, bet vienu brīdī pie Stocmann tuneļa stāvēja vīrietis, kas deva grāmatas par dievu. Es, ar lielajām austiņām uz ausīm, nāku ārā no tā tuneļa, šīs man iegr''uz rokā kaut kādu grāmatu, es viņu atomātā paņemu, skatos, ka baigais mēsls un eju tālāk ar domu, ka pirmajā miskastē metīšu ārā un viņš man nāk līdzi un kaut ko runā un runā, domāju, ka liecina kaut ko un pielieku soli, lai no manis atšujas, bet viņš tik velkas līdzi. Bewidzot noņēmu austiņas - maksāt vajagot. Iegrūdu viņam to grāmatu atpakaļ un pateicu, ka es vispār līdz pirmajai miskastei ar viņu gāju :D

Šausmas kādas kļūdas! Piedodiet, ātri rakstiju!

Vispār daži ir diezgan ietiepīgi un spītīgi, īpaši sabiedriskās vietās. Atceros, vēl kādos 10 gados braucu viena autobusā, kaut kāds sektants nosēdās blakus, vēl uz somas uztesās un tik sāk stāstīt, ka Dievs ir tikai viens, izprašņāja kādam Dievam es ticu, cik bieži eju uz baznīcu. Tā viņš visu atlikušo ceļu borēja smadzenes par kaut kādu svētīto, īsto maizi, vēl etiķeti rādīja, grāmatas un avīzes rādīja, mēģināja pārliecināt, ka Dievs, kam es ticu, nav īstais. Es tur ar asarām acīs jau sēžu, sīka biju īsti nesapratu, kas tas ir un kas notiek, kāpēc man kaut kāds vīrietis sēž blakus un pūš smirdīgu elpu virsū. :-D Kur prāts vēl bērniem piesieties.:-D

ā arī komunikācija izbeidzās, droši vien tagad mēģina citus savervēt.

vai varu palūgt viņas nr?
Draudze gadījumā nebija Prieka vēsts?