Azartspēļu atkarība

Te jau ir tas pats, kas ar alkoholu vai smēķēšanu - kamēr pats negribēs, nekas nemainīsies.
Man rados bija vīrietis, kam bija azartspēļu atkarība. Slēpa, slapstījās, bet visi tāpat zināja. Mēģināja atrunāt, viņš neklausīja. Tad uzzināja, ka viņam tuvs ģimenes loceklis nokļuva situācijā, kur steidzami bija nepieciešama finansiālā palīdzība, tad arī saņēmās un novirzīja visus savus ienākumus tam mēŗkim. Vairs nevienu reizi nav spēlējis. Bet šis ir tikai viens veiksmīgs gadījums no daudziem neveiksmīgiem. Diemžēl.

Man ir pieredze ar tādu kā brīvdienu azartspēļu atkarīgo. Viņš spēlēja neregulāri un tikai tad, kad bija lielā alkohola reibumā un gribēja "atslābināties" pēc kāda sliktāka notikuma. Varēja ilgi nespēlēt un tad bams, vienu vakaru nospēlē ļoti lielu summu. Tas viņam ilga pie 10 gadiem, ka

Pievienojās par ātru.
Kā ir tagad viņam, es nezinu, mēs vairs neesam kopā, bet šķīrāmies citu iemeslu dēļ, lai gan šis arī bija viens no diezgan nopietniem iemesliem. Viņš pats vienmēr saprata, ka tas nav labi utt un solījās laboties, lasīja kaut kādu literatūru par šo, pat pie psihoterapeita gāja, bet manā laikā tāpat tas nepārgāja, vēl, protams, meloja, ka vairs nelietos alkoholu, jo spēlēja tikai alkohola reibumā, bet.. Lietoja tāpat.
Domāju, ka no tā ir ļoti grūti tikt vaļā.