Labrīt!
Lasu šodienas ziņas - Vācijā afgānis ar cirvi vilcienā(sestdienā pēc ilgiem pārtraukuiem pati braucu vilcienā.. tfu tfu tfu nekas nenotika), Kombuļu Inese šķiras (nu, tur es jau sākumā teicu, ka tas nav vecis, bet dārzenis kkāds...) Vai kāds var man to tā žurnāla to atvērumu ieskenētu atsūtīt?
Man šodien lielum lielais stress. Zinu, ka pati sevi iekšēji vēl vairāk tracinu, bet nu nevaru es mierīga būt. Iekšēji sirds dauzās, pati trīcu, nespēju normāli koncentrēties. Pēc darba iešu zobu raut, lai nākamgad var implantu likt. Itkā gudrības zobi ir rauti, bez jebkādām traumatikām, bet tāaaads stress, ka nezinu, kur sevi likt. Nu, ok, stāsta jau, ka tā raušana uz imlanta likšanas fona tādi ziediņi vien ir. Nu tad jau redzēs. Es pat nezinu, no kā tieši man tas stress. Ja man prasītu izskaidrot, tad es nevarētu. Jo sāpēt jau nesāp. Normālā gadījumā pie zobārsta eju labprāt. Iespējams, ka "sāp" zoba kā ķermeņa daļas zaudējums kā tāds...
Mums pagājušajā mēnesī ievākušies dikti skaļi kaimiņi. Taisa katru vakaru jandāliņus tā, ka es nevaru iemigt. Nu, čučmeki kkādi. Ne-eiropieši. Es pat riskētu un liktu uz rumāņiem vai kārklu indiešiem. Un viņu tajā dzīvoklī tik daudz... Viņiem balkons un virtuve mūsu guļamistabas pusē, tad nu no trokšņa nevaru aizmigt un cigarešu dūmi ceļas uz augšu un visi manā guļamistabā. Vakar jau vairākas reizes pieklājīgi pa logu lūdzu, lai uzvedas klusāk un vai viņi maz zina, cik tagad rāda pulkstenis. Ignors. Man liekas, ka pie izrauta zoba škrobes arī piezvanīšu izīrētājam. Būs labāks sūdzēšanās noskaņojums. Viņi saņems brīdinājumu. Droši nesapratīs un turpinās tādā pašā garā. tad otro. tad trešo. un tad lidos no tā dzīvokļa. Tie kaimiņi, kas viņiem pretī dzīvo JAU izvācās pāris dienas pēc tam, kad šie ievācās....
Lai Jums šodien jauka diena! Es mēģināšu strādāt..