Jauniņā darbā, svētku svinēšana

Atnestu kaut kādus interesantus saldumus VAI uzkodas UN sulu+kolu, noliktu uz galda, un beigtu cepties par sīkumiem.

Es savā darbā ar ilgi nestrādāju(nedaudz ilgāk par pusgadu). Tākā manā nodaļā ir daudz kolēģu un esmu pamanījusi ka nepārāk ēd kūkas, parasti nes kādu citu našķi un/vai augļus :)
Kad pašiem jāsveic ir vienkārši- dz.d sametamies dāvanu kartei un ziediem, vārda dienās paši našķus dāvinām(protamts to arī var nedarīt :D)

Neko darīt, pielāgojies kā citi dara, liec uz galda apmēram tādu pašu cienastu kā pārējie. Pati par sveikšanām un svinēšanām neesmu sajūsmā, bet kas jādara, jādara.

Tieši sākumā ir OK, iepazīsies ar kolēgiem vairāk. Manā kolektīvā cieñā bija sāłas, vienkāršas (ar tām es domāju tādas 'pārbaudītās vērtības' nevis eksperimenti'), bet skaties, kas ir modē Tavā darbavietā.

P.S. Varbūt pajautā priekšniecei vai kādam uzticamam kolēgim?

Zinu, ka RTU IEVF ir iespējams maksāt pa mēnešiem (latu laikos bija ap 100 latiem, laikam). Protams sanāk nedaudz pārmaksāt, bet nu ja pats maksā no algas, tad šis variants ir izdevīgs.

Vai, nepareizā diskusija.

Zinu, jau zinu, nekur jau neizsprukšu. Nopirkšu kādu kūciņu utt. bet vnk nepatīk tas fakts, ka nepazīstu tur daudzus, tā mazliet neerti.....ah, besii....

Man tieši tā pati problēma :-D
Bet mums parasti visi nes uzkodas ar vērienu, jūras veltes, nezcik lielās picas, kliņģerus uttt.. bet nezinu vai gribas man no tās otrās aldziņas iztērēt tik lielu daļu ļaudīm, kurus praktiski nepazīstu :-|

Mums katrs pa savam un katru reizi tās uzkodas atšķiras, arī dzērieni, jo lielākoties vienmēr ir grādīgie. Vārdu sakot, katrs klāj pēc savas gaumes un iespējām, bet kolektīvs arī tāds neliels, uz lielākajiem svētkiem salasās varbūt visi +- 12 cilvēki. Un visi savā starpā var teikt jau kā ģimene.
Bet man dz.d. iekrita tieši nedēļu pēc tā, kā biju sākusi tur strādāt. Par laimi, pa to laiku jau viena bija svinēta, tad nu klāju +/- tādu pašu galdu.

Nopērck konfektes, ieliec traukā un trauku uzliec redzamā vietā. Un viss. :D

Man arī konkrēti kaitina svētkus svinēt darbā, es patiesībā arī ārpus darba pēdējo reizi dzimšanas dienu svinēju, kad man bija 17. Iepriekšējā darba vietā, kur bija milzīgs kolektīvs, bet man ļoti mīļa nodaļa, neviens pat nezināja par manu dzimšanas dienu, rūpīgi to noslēpu arī FB mēnesi iepriekš un tā man tā pagāja mierīgi, priecīgi un bez stresa. :) Šajā (kur man kolektīvs nebūt nepatīk) mums jau ir sagatavots kalendārs un katru rītu izsūta gaviļnieku listu. Un man arī ir tāds pirksti gaisā kolektīvs ar dižiem un/vai dārgiem galdiem, kamēr mana alga nebūt nav tik liela. Es domāju darīt kā daži citi un vienkārši paņemt brīvdienas ap to laiku, vislabāk gribētu tiešām ieplānot atvaļinājumu ar ceļojumu, bet vēl laika domāt, jo mana dz.d. ir rudens beigās. Vārda diena gan tuvojas (un tās parasti arī ir ar galdiem). Tā kā saprotu tavas bažas. Man kā cilvēkam, kuram lieks stress nepatīk, šitas piespiedu cirks ir ļoooti nomācošs.

Tas nekas, ka nepazīsti, iepazīsies un varēsi paskatīties ar kādiem 'fruktiem' vajadzēs sastrādāties :-) tas tā, man pašai arī tādi piespiedu/brīvprātīgie pasākumi ne īpaši, bet savs labums tur atlec, ja proti izmantot situāciju.;-)

Man tikko tā bija -otrā nedēļa jaunajā darbā un dzimšanaa diena. Atnesu no Salas pasutitu sāļo kliņğeri. 'Pasēdēšana' ari bija iespēja iepazīties tuvāk ar man jaunajiem kolēğiem.