Pirmkārt, man tā nav "svešā kultūra", bet gan manas mājas, mana fiziskā telpa. Bet jā, es dziedu norvēģu dziesmas, gatavoju norvēģu ēdienus, stāstu pasakas, citēju Ibsenu, smejos par jokiem, utt. Savukārt informācijas telpa, kurā es dzīvoju ir vairāk vai mazāk angliska. Tam ir liels sakars ar valodu. Ja tu ikdienā, katru dienu runā 3 valodās, tad tās identitātes robežas, kur tu pieķeries tikai savai vienai valodai, vienai zemei, izplūst.
Man tā nav tāda problēma, ka mani tas sāpina, drīzāk tā ir problēma kā to pārtulkot citiem cilvēkiem saprotami, kuri nav man līdzīgā situācijā. :-)
Un par to, ka citur nekad nespētu justies kā mājās - pamēģini pirms nāc klajā ar šādiem apgalvojumiem! :-)