Sveikas meitenes, gribu lūgt padomu.. Runa par attiecībām, šķiet, pēdējā laikā galīgi eju sviestā :-D Lieta tāda, ka visu laiku apvainojos uz draugu par sīkumiem. Piemērs: draugs vakarā atnāk mājās no darba. Viņam darbs beidzas 20.00, es esmu mājās jau no pieciem. Tātad, viņš atnāk, sāk ēst vakariņas, paralēli sāk telefonā lasīt ziņas. Es jautāju viņam "Kas jauns, kā šodien gāja?" Viņš neatbild, es uzreiz prasu "Kāpēc neatbildi?" Viņš atbild kaut ko tādu kā "Sorry, es lasīju", tad sāk stāstīt, kā tad gāja. Bet es varu uz visu atlikušo vakaru apvainoties uz viņu par to, ka neatbildēja tajā pirmajā sekundē. Vakar apvainojos par to, ka viņš negribēja ar mani kopā vest suni pastaigā, jo teica, ka ir noguris. Es varu apvainoties par katru skatienu, kas man šķiet ne tāds, katru vārdu, kas izteikts manuprāt nepareizā tonī. Vārdu sakot, pilnīgi bērnudārznieces izgājieni. Pati no malas saprotu, ka tas ir stulbi, bet nevaru sevi savākt, emocijas visu laiku pa gaisu.. Draugs visu dara, rūpējas par mani, visur kur braucam, visu kaut ko daram, viss ir ok, bet es visu laiku kā tāda kaprīza, neapmierināta princese, tajā pašā laikā pati tā kā no malas skatos, kā visu bojāju.. :'-( Par intīmajām lietām, tur arī problēmas, kopš sāku lietot OK, libido vispār nulle, reizi vai divas reizes nedēļā uz kaut ko saņemos, visas pārējās dienas esmu apvainojusies. Es vienkārši nesaprotu, kas ar mani notiek, un baidos, ka viņš šī visa dēļ no manis aizies :'-( Un kāpēc lai neaizietu, ar mani būt kopā droši vien ir šausmīgi :-/ Ceru uz kādu padomu, varbūt kāda ir bijusi līdzīgā situācijā, varbūt ir ko ieteikt. Ceru, ka kaut ko vēl var labot. Ja tam kāda nozīme, man ir 23 gadi, esam ar draugu kopā mazliet mazāk par gadu.
18
