Daudziem ir īpašība jaukt personības iezīmes ar vecumu. Spēlīšu spēlēšana visu dienu norāda uz ļoti šauru interešu loku, nevis uz mazu vecumu. Tas jaunais spēlīšu spēlētājs vēlāk nekļūs gudrāks, nomainīsies, varbūt, vienīgi darbības formas. Tāpat arī ar pļēgurošanu. Nav tā, ka jaunībā ir galīgi dulls, bet pēc tam pieņemas prātā. Kāds ir bijis jaunībā, tāds arī paliek visu dzīvi; mainās tikai darbības formas. Ja kāds ir prātīgs pienācīgā vecumā, tad viņš ir bijis tikpat prātīgs arī bērna vecumā.
Bērnišķīgums jau, patiesībā, ir ļoti laba parādība, un tai nav nekāda sakara ar aprobežotību. Vīrietis vienlaikus var spēlēties smiltiņās kā mazs bērns un runāt par augstām zinātniskām problēmām.