Sveikas-
Ziniet kā reizēm pieķerat sevi pēkšņā apgaismības mirklī? Tas parasti, prakstiski vienmēr, notiek rosīgas darba dienas vidū, kad darba pāri acīm un liekas ka tas nekad nebeigsies, jo papīru kalnam nav gala, bet tikpat pēkšņi iestājas pilnīgs miers, tev liekas ka laiks ir apstājies un tu sāc domāt par dzīvi... :D Šodien pieķēru sevi šādā situācijā- es it kā dzirdu, kā kolēģe Mārīte* fonā sūkstās par to, kāds viņas puisis ir maita, ka mājās neko nedara un vispār ir pilnīgi nederīgs, ka esot zudusi kaisle (Skatoties uz pašu Marīti gan nevaru saprast kā tajās attiecības vispār varēja būt kaisles mikļi... varbūt tikai tumsā un meitenei klusējot, jo par nekopto izskatu sliktāks ir vienīgi šīs topošās veicmeitas raksturs- baisa bābiete...) OK- bet nejau par Maniem kolēģiem šodien būs stāsts!
Pavēru skatienu uz darba stāvvietu- skatienu ,protams, piesaistīja mans noparkotais auto- tikpat šķībi un tieši pa vidu līnijai kā parasti – vienkāŗši eleganti! *pie velna, jāiemācās parkoties atpakaļgaitā beidzot, tas jau paliek apkaunojoši.
Bet Skatoties uz Mašīnu prātā dzima kautrīga doma, kura man bija pielavījusies jau agrāk, bet nekad tik definēti kā šajā dienā: kā manā ratataikā izskatītos bērna sēdeklītis? …*šī ideja gan visdrīzāk dzima dēļ intensīvas darba dienas uzliktā sasprindinājuma. Jebkurai, kura būtu pusi dienas runājot ar uzņēmumiem, kas kavē maksājumus dekrēts liktos kā desmaize.
Sāku jau virpināt šo domas pavedienu galvā- nekādi šķēršļi mani/ mūs ar otru pusīti neierobežo ,lai nepaplidinātu mūsu ģimeni, kā moderni tagad ir rakstīt 1+1=3
Jau biju izplānojusi kā varētu izdekorēt topošā bērna istabu un kāda dizana ratus vēlētos, kā arī pārcināju galvā iespējamos vārdus- gan puišu gan meiteņu variantus ,protams, :D
Manu domu lidojumu pārtrauca ziņa messengeri- no mana vīrieša- kaut kāds smieklīgs suņu video ,kārtējais interneta hits, un tajā pat mirklī atcerējos kāpēc bērna man vēl nebūs- JO viens jau man ir, un decembrī šim brīnumiņam paliks jau 26 gadiņi- mans lepnumiņš. :D
Ieskatījos pulksenī un izbrīnā secināju ka bija pagājušas 25 minūtes- labi ne pagājušas, nozagtas, brutāli nozagtas minūtes mana laika fantazējot par to kā būtu ja būtu un kas būtu ja būtu, kas būtu ja nebūtu, kam būtu jābūt (?) un visi pārējie sieviešu prātos mītošie jautājumi… :D
Vai Jums ir tā bijis- un kas ir bijis visneordinārākais ko esat savās galvās plānojušas?
Pamests darbu un doties ceļojumā apkārt pasaulei?
Mainīt dzīvi par 180 grādiem darot ko radikāli citu?
Kā būtu ja uzpumpētu krūtis? *par šo esmu filozofējusi… :D
Ko es darītu ja kļūtu slavena?
Varbūt sākt dzīvi laukos?
Jauku dienu :-)