Mācības pēc vidusskolas

Tiešām neviena?

Up!

Viņa zināja, ka tu tur gribi, vai ne?

Jā, viņa uzzināja, ka es arī tur eju un sāka man jautāt visādus jautājumus par to skolu. Pati arī labāk par mani mācījās, stipendiju arī varēja dabūt, bet nepaņēma.

Up

Up

Ja jau tā ir tava labākā draudzene, kāpēc negribi, lai viņa tur arī būtu?

Man arī tā bija, tikai ne skolā, bet 3 dienu nometnē. Es gribēju nedaudz mainīt sevi, kļūt komunikablākai, iedraudzēties ar jauniem cilvēkiem, kļūt labākai. Man likās, ka ja būs draudzene līdzi, tad es ar viņu tikai komunicēšu, jo esmu pēc dabas ĻOTI kautrīga un man nebūs iemesla pārkāpt sevi.
Bet katram ir savādāk. Tev ir savi iemesli. Varbūt tu esi par kaut ko skaudīga uz draudzeni?

Man aptuveni tāda pati situācija varbūt izveidosies. Abas ar klasesbiedreni domājam vienā skolā un iespējams programmā tikt studēt. Bet man tieši negribas būt vienai pašai, tāpēc priecātos, ja abas tiktu. Liekas, ka man kaut kā drošāk būtu un viņai tas pats. Ir jau tā, ir ka aizraujoši, jauna vieta, vide utt.
Ja jau labākā draudzene, tad forši varēsiet laiku kopā pavadīt:-D

-1 Tieši tā es arī tagad jūtos.
Jā, es atzīstu, man skauž. Gribu pati izsisties, negribu konkurenci. Skolā tas pats bija. Kad viņa nebija skolā, tad normāli mācījos, centos, bet kad viņa bija skolā, tad uznāk slinkums.
Pats stulbākais, kas man nepatika bija tas, ka viņa bija skolotāju mīlule, varēja iepatikties citiem tik vienkārši, bet man aiz muguras par viņiem neko labu neteica, tikai nomelnoja. Pat par tiem cilvēkiem, kuri pret viņu izturējās labi. Acīs neko nevienam neteica, tikai labu, bet kad ar mani runāja, tad visu kā ir pateica, lai tikai izpatiktu.
Man pašai tā problēma, ka labāk pasaku visu ko domāju, izturos pret citiem kā pašai liekas pareizi, nevis tēloju no sevis nezin ko. Varbūt tādēl arī vairākiem cilvēkiem nepatīku. Tikai viņai gan to negribu teikt, kā jūtos.

*viņiem nevis man aiz muguras :D

Tevi savā ziņa var saprast, tomēr, šķiet, ka dēļ Tavam sajutām viņu par Tavu labāko draudzeni gan dēvēt nevar. Tomēr iesaku nestrebt karstu. Ja jau nemacisieties vienā programma, tad tu ta pat iepazīsti jaunus cilvēkus. Bet kada brīdī varbut tieši priecāsies, ka ir kads savējais blakus, kas var palīdzēt ar mācību jautājumiem, vai ar kuru kopa var doties izklaidēties, kad pārejie atsaka. :)

Pilnīgi saprotama vēlme. Pēc vidusskolas arī negribēju, lai nākamajā skolā nebūtu neviens no bijušajiem klasesbiedriem. Laikam gribēju sākt dzīvi no sākuma, lai no jauna satiktajiem cilvēkiem nebūtu nekāds priekšstats par mani no pagātnes.

Augstskolā maz ir laika domāt par tādiem dzīves sīkumiem. Un, ja Tavas izjūtas ir šādas, tad nu noteikti atradīsies citi draugi un nebūs Tev ar viņu jākonkurē.

Domāju, ka tam nevajadzētu traucēt, jo mēdz veidot grupu darbus pēc skaita nevis pēc kā citi sasēdušies, tā varēsi viegli komunicēt ar citiem un netraucēs mācīties.:-)

Tik ļoti tevi saprotu. Tagad, protams, tas liekas muļķīgi, bet es apzināti izvēlējos vidusskolu, kurā nebūtu nevienas no manām pamatskolas klasesbiedrenēm. Gribējās pāršķirt jaunu lapu un par laimi tieši vidusskolā izdevās atrast fantastiskus draugus un tiešām foršu vidi, kurā jutos kā zivs ūdenī. Augstskolas izvēlē šī problēma vairs nebija aktuāla, jo, pirmkārt, beidzot jutos nostabilizējusies kā par sevi pārliecināta un absolūti lieliska meitene, otrkārt, pamatskolas "draudzenes" ap to laiku auklēja savus otros bērnus vai turpināja dzerstīties pa rajonu. Ja godīgi, ja vien izvēlētā specialitāte nav ļoti specifiska/nav finansiālu ierobežojumu, ej mācies kaut kur citur. Universitātes laiks ir viena no fantastiskākajām pieredzēm dzīvē, kad vairāk vai mazāk izdodas saprast, kāds cilvēks tu esi, kādus cilvēkus tu vēlies sev apkārt un ko tu vēlies sasniegt. Nu, vismaz man tā bija ;-)