Kad man bija kādi četri gadi, vecāki mājās uztaisīja remontu. Un tad man pēkšņi neilgi pēc tā remonta palika interesanti, kas būs, ja uz tapetēm uzsmērēt higiēnisko lūpu krāsu. Loģiski, ka uz tapetēm palika milzīgi taukaini traipi. Un tad es nolēmu, ka tie ir jāpaslēpj, tāpēc paņēmu krēslu un pusi dienas nosēdēju to pleķu priekšā un cerēju, ka neviens nepamanīs.:-D Kad vecāki man jautāja, kāpēc es tur sēžu, es atbildēju,ka tāpat vien. Toreiz likās tik labs plāns.
Draudzenei klases ekskursijā nokrita mans fotoaparāts. Bija ārā metams.
Bet pats sāpīgākais bija bērnudārzā, kad draudzene saplēsa manu Bārbiju žurnālu. Es mājās tā raudāju un centos to ar līmes zīmuli salīmēt. Joprojām draudzenei to neesmu piedevusi :-D