Tāda pastulba situācija man. Ok. Sākšu no sākuma.
Šogad pabeidzu 12.kl. un pēc izlaiduma un afterparty sapratu, ka vairs neredzēšu daudzus jaukus cilvēkus. Tas vien jau ir skumji. (t)Bet vēl skumjāk ir fakts, ka neredzēšu 1 puisi, kas jau 2 gadus patika un noteikti patiku arī viņam, bet biju par stulbu un aizņemtu ar ikdienas klapatām, lai mēģinātu ko panākt mūsu attiecībās + bijām klasesbiedri un tas viss likās neiespējami. Bija jauki brīži un ne tik jauki, bet galu galā pašās beigās bezvārdu sajūtās sapratām, ka viens otram patīkam, bet neko tur nevaram padarīt. Pie tam viņam nesen uzradās arī meitene. Mūsu ceļi nu ir šķīrušies un palikušas vien nesenas atmiņas, bet nespēju beigt domāt par to, ka nepateicu tovakar visu ko gribēju...:-(
Eh, nezinu ko nu domāt un darīt... :-|