Saulgrieži, tas ir kulminācijas laiks kur visspēcīgāk sajūtama Zemes mīlestība, tās enerģija un Debesu spēks. Saulgriežu rituālā daļa, auglības, mīlestības, zemes dzīvības un gaismas savienošana. 21. jūnijs.

Nāc, iepīsim vasaras savas
Jāņu vainagā biezā!
No madarām,vīgriezēm,papardēm,
No ozollapām dižām.
No miglas pa smalkai nītij.
Un rasas zīlēm kā krellēm.
Iepīsim vasaras savas
Vasaras Saulgriežu stellēs!
Sildīs seģene dārgā
Košām vasarām austa,
Kad ziemas Saulgriežu baltums
Cels savas plaukstas vēl augstāk.
Saulgrieži, tas ir kulminācijas laiks kur visspēcīgāk sajūtama Zemes mīlestība, tās enerģija un Debesu spēks. Saulgriežu rituālā daļa, auglības, mīlestības, zemes dzīvības un gaismas savienošana. 21. jūnijs.

Nāc, iepīsim vasaras savas
Jāņu vainagā biezā!
No madarām,vīgriezēm,papardēm,
No ozollapām dižām.
No miglas pa smalkai nītij.
Un rasas zīlēm kā krellēm.
Iepīsim vasaras savas
Vasaras Saulgriežu stellēs!
Sildīs seģene dārgā
Košām vasarām austa,
Kad ziemas Saulgriežu baltums
Cels savas plaukstas vēl augstāk.
Gada garākā diena ir šodien, bet īsākā nakts – uz 22. jūniju. Senlatvieši arī ir līgojuši īstajos vasaras saulgriežos. Ugunskurus 23. jūnija vakarā latvieši sāka kurināt salīdzinoši nesen – pirms apmēram četriem gadsimtiem.
asaras saulgriežu svinības Latvijas teritorijā par divām dienām vēlāk nobīdīja baznīckungi un baroni, tos pieskaņojot Jāņa Kristītāja dienai. Baznīckungu argumentācija bija tā, ka pagānu svētkus vajag „integrēt” kristīgajā pasaules uzskatā. Savukārt viduslaiku mistiķi un baroni uzskatīja, ka vasaras saulgrieži ir pietiekami enerģētiski spēcīgs laiks, kurā bauriem – saviem dzimtļaudīm nevajadzētu atļaut rīkot maģiskus rituālus.
Jāpiebilst, ka arī citās kultūrās svinēja pagānu vasaras saulgriežu svētkus, kas ir sens saules kulta rituāls. Laika gaitā tos apzināti sāka atzīmēt divas dienas vēlāk, jo kristiešu misionāri panāca, ka pagānu svētki tika pieskaņoti kristīgās baznīcas ritam.