Vegānisms

Manas pārdomas par "Neko nezinu, negribu zināt, bet viedoklis ir" lieliski summē šis citāts (t)

Labs ir, manas mīļās vegānu un nevegānu dāmas (un kungi), mans šodienas Memrise vārdiņu mērķis ir sasniegts, laiks doties čučēt.

bet nu Tu - godīgi - bieži tādus satiec? Tas, gadījumā, nav kkāds pārspīlēts stereotips?

Es dzīvoju Rīgas centrā. Tepat es iepērkos, tepat es pasēžu kafūžos ar ģimeni vai draugiem. Cilvēks, kas pienāk (Oi, tādu netrūkst) un pasaka kaut ko no sērijas "aizrijieties ar to kumosu, līķēdāji!", vienkārši maitā garastāvokli. Jā, nevar teikt, ka bieži satieku, bet, ja katrā 3-4 reizē, kad ēdu ārpus mājas, atrodas kāds, kas kaut ko tādu pasaka, turklāt, no malas - kaitina!!!!

Aj, briesmīgi var būt gan vegāni, gan veģetārieši, gan gaļēdāji. Biju pusdienās ar draudzeni, kurai līdzi bija meitene, ko nepazīstu (veģetāriete), kura blenza uz vistas fileju manā šķīvī un jutāja, kā es varu ko tādu ēst. Man šķita, ka viņai iebliezīšu. Un esmu arī aizbraukusi ciemos pie savas vecās paaudzes radiem, un, tā kā ēst negribējās, ieliku šķīvī tikai salātus, un tik sākās- kas tev ir, ko tu gaļu neēd, tu tak neesi gudra.

Es vienmēr esmu uztvērusi gaļu tāpat kā tomātu, kartupeli vai ābolu- kautkas ēdams, + vēl man tā garšo, tāpēc esmu centusies nedzirdēt un neiedziļināties tajā visā, bet pēdējā laikā man sāk aiziet, ka tas nav tas pats, kas ābols, negribas vairs ēst gaļu. Piena produkti un zivis vienkārši negaršo.

Kā saka - Gaļēdājs skatototies uz govi redz hamburgeru, vegāns/veģetārietis skatoties uz hamburgeru redz govi. Tā ir viņu vislielākā atšķirība.
Laigan es domāju, ka ja jebkurš cilvēks izglītotos šajā tēmā t.i. vegānismā( kait stundu palasītu, paskatītos video) viņš gaļu ātri vien pārstātu ēst. Jūs vienkārši neaizdomājaties no kā, kā, kur ražo gaļu, ko viņa satur (reāli satur), un ko nodara mūsu ķermenim. Jūs būtu šokā un pār jums iespējams nāktu kāda atklāsme.

šis gan ir smieklīgi

Galējības nekad nebūs kas labs, visam ir jābūt ar mēru. Protams katrs individuāli var izvēlēties pats savu ceļu, galu galā, tas ir viņa ķermenis, bet ieviest galējības kad tiek galināti/ražoti vairāk zvēri nekā tas patiesībā būtu nepieciešams vai arī tieši pretēji, ka pārtruktu tos ēst pavisam, nav atrisinājums. Vajag vidusceļu, kontroli pār šiem procesiem, lai galu galā, tas kurš tiešām vēlas ēst to gaļu arī to varētu reizēm uzēst un tas kurš vēlas ēst pārtiku kura nenāk no dzīvniekiem, arī to var darīt.

Tas ka vienam nepatīk ka otrs lieto uzturā kaut ko kas lūk viņam pašam nav pieņemams, nenozīmē ka tāpēc viņam ir tiesības otram par to aizrādīt.

ai, es nesaprotu kā jis tur redzat kaut ko normālu

Jūs būtu šokā un pār jums iespējams nāktu kāda atklāsme.

Daļai jā, bet daļai tomēr tas netraucēs turpināt ēst gaļu u.c. dzīvnieku izcelsmes produktus.

No gaļas es pārsvarā ēdu tikai vistu, bet arī tikai tāpēc, ka cūkgaļa man ne īpaši garšo!
Nespētu atteikties no piena produktiem. Piens, krējums, biezpiens utt. ļoti garšo.
No paziņu loka laikam nezinu nevienu vegānu vai veģetārieti. :-D

Jautājums. Cik vegānus vajag lai apēstu bekona burgeru?
Atbilde: vienu, ja neviens to neredz.:-D

Runājot par tēmu, vegānisms mani neuztrauc, kamēr viņi nesāk līst manā šķīvī.

Cik vegānus vajag, lai ieskrūvētu spuldzīti? Divus, vienu kas sagatavojas skrūvēšanai un otru kurš pārbauda vai spuldzītē nav kaut kas no dzīvnieka ielikts.

ozore, ir arī normāli cilvēki, kas, skatoties uz govi, redz govi un skatoties uz hamburgeru, redz hamburgeru

57days- Ja godīgi, es neatceros kad Latvijas pludmales ir bijušas bez algēm. Bet pa cik man nav tik liels riebums pret vinām kā tev (bet man vinas nepatīk) tad arī mani tas tik loti neuztrauc un neuzskatu ka viens vai dazu cilveku del,tas kaut ko mainītu, bet visu cienu ka to dari labi mērku labā ;-)

Katrs dzīvo kā grib, bet normāls uzturs tas nav.

Jā, to, ka sardeles tapšanā ir miris dzīvnieks, to zin visi, bet, teiksim, par gaļas rūpniecības ietekmi uz vidi - to zin ne visi. Tā ka, es teiktu, kamēr vegāni savu propogandu izveic korekti un nekaitinošos apjomos, tikmēr viss ir OK.

Ja vēl kāds kaut ko teiktu par vidi vai apstākļiem, kādos audzē šos dzīvniekus, tas būtu savādāk - vairāk cilvēku ieklausītos. Ja man pie galdiņa pienāk svešs cilvēks un pajautā, vai man nav pretīgi ēst līķi, es vienmēr atbildu, ka vienīgais, kas ir pretīgi, ir tas, ka cilvēks no malas iedomājas, ka viņam ir kādas tiesības nākt un bojāt manas pusdienas.

Pirmais vegāns, ar ko es iepazinos, ir vienīgais iemesls, kāpēc es nedzīvoju ar stereotipu, ka vegānisms ir modes lieta. Šis cilvēks piekrita man palīdzēt ar pārvākšanos, bet uzreiz pateica, ka pusdienas vajadzēs īpašas - tikai no dārzeņiem. Viņš sēdēja kopā ar mums - kas ēda ceptas desiņas un neko mums nepārmeta. Runājām par visu, izņemot ēdienu. Vēlāk viņam pajautāju, kāpēc tā - kāpēc desas neēda? Tad viņš pastāstīja par savu pieredzi ar apstākļiem, kādos manas desiņas aug un pateica, ka, ja mani tas interesē, viņš izvadās un parādīs. Viņš joprojām neēd gaļu un dzīvnieku izcelsmes produktus, taču joprojām ir arī mans draugs. Tāpat man FB draugos ir viena dāma, kas pa laikam nopostē kādu vegānisku recepti - tas ir forši, palasīties, paskatīties, kā garšīgus ēdienus pagatavot arī bez dzīvnieku izcelsmes produktiem, taču tad, kad mēs sēžam pie viena galda, mēs par ēdienu nerunājam - ēdam katra savu un cienam otras izvēli. Vegāni nav ķerti - neēst neko, kas nāk no dzīvniekiem ir viņu pamatotā izvēle. Mana pamatotā izvēle ir gaļu ēst. Man tam ir savi iemesli. Kamēr man neviens nemaitā garastāvokli iedomājoties, ka es neko nezinu par to, ko ēdu, manis pēc, lai katrs ēd, ko grib - tieši tā, kā es to daru. Nevienam vegānam neesmu piedēvējusi smadzeņu mazspēju dēļ tādas izvēles.