pienākošos naudas kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu atlaišanas gadījumā ne vairāk kā par diviem darba gadiem (LDLK 226 1 . pants). Šis ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kad naudas kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu darbinieka atlaišanas gadījumā izmaksā darba devējs bezstrīdus kārtībā.bet is ir vel vecais likums, tagad liekas ir mazliet citadi. Jo nedrikst neizmantot ilgi atvalinajumu.
trs viedoklis, kurš balstīts uz 2011. gadā Latvijas Republikas Augstākās tiesas apkopoto un publicēto jaunu tiesību praksi darba tiesību jautājumos, pamatojas uz to, ka Darba likuma 149. panta 3. daļā ietvertā imperatīvā rakstura norma par to, ka var pārcelt tikai atvaļinājuma daļu (ne vairāk kā divas nedēļas, ja atvaļinājums ir četras nedēļas) un ka to var pārcelt tikai uz vienu gadu, nozīmē, ka iepriekšējā darba perioda atvaļinājuma daļa, kas nav izmantota tam sekojošajā nākamajā gadā, tiek zaudēta un anulējas, ja vien likumā noteiktajā kārtībā netiek celta prasība tiesā (SKC – 667/2010 9.1.p., 9.3.p.; Latvijas Republikas Augstākā tiesa Tiesu prakse lietās par individuālajiem darba strīdiem, 2010/2011).
Pamatojoties uz šo viedokli, ja darbiniekam vairs nav tiesību pretendēt uz attiecīgā atvaļinājuma reālu saņemšanu, tas vairs nevar pretendēt arī uz tā kompensēšanu naudā, izbeidzot darba tiesiskās attiecības. Līdz ar to Augstākā tiesa norāda, ka laika posms par kuru reāli var saņemt attiecīgo atvaļinājumu un, par kuru ir tiesības saņemt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu nevar būt ilgāks par pusotru gadu (pastāvot nosacījumam, ka atvaļinājums ir četras kalendārās nedēļas): k