Vai Jums studijas ir devušas kaut ko vairāk, nekā papīru?

Jā, ieguvu nepieciešamo izglītību, lai strādātu attiecīgajā darbā.

Vispār nē,palīdzējusi tikai pieredze.

Zināšanas, kas ir manas finansiālās labklājības pamatā.

Nē. Domāju, ka diezgan labi iztiktu arī bez tās izglītības. Vienīgi, ja ir tā augstākā, apkārtējie, potenciālie darba devēji nopietnāk uztver.

Atkarīgs no profesijas. Diez vai varēsi, piem., būt par ārstu bez izglītības.

Man augstākā izglītība deva plašāku redzesloku, studiju iespējas ārzemēs (tur ieguvu arī vērtīgu pieredzi, apguvu valodu), tie bija brīnišķīgi gadi draudzības un dažādu piedzīvojumu pilni. Karjeras ziņā nedeva neko konkrētu, bet es noteikti neatteiktos no visa, kas piedzīvots. Tomēr studijas nav vidusskola un tīri pašizaugsmei ir vērtīgi to piedzīvot.

Tomēr studijas nav vidusskola un tīri pašizaugsmei ir vērtīgi to piedzīvot.

Tai pat laikā ir jāapzinās, uz ko tu ej. Ne visiem cilvēkiem ir enerģija un motivācija tos 3-4 gadus apmeklēt lekcijas, kārtot eksāmenus un rakstīt pētnieciskus darbus, lai pēc tam strādātu darbā, kur neko no tā nemaz nevajadzēja. Diemžēl daudzi iet studēt, jo tā darot visi.

Nerea, nezinu, es to tveru vieglāk. Labāk, lai iet studēt kaut ko, nevis neko un dirn vecākiem uz kakla. Galu galā - man reāli vienalga par citu izvēli, bet iegūta augstākā izglītība nevienam ļaunumu nav nodarījusi.

Jā, studijas ir devušas ļoti daudz. Bez izglītības un diploma nevarētu darīt savu darbu.

Pirmā izglītība tiesību jomā, jāsaka, nav devusi neko. Neko daudz neatceros. :-D
Bet otrā (kultūrā) gan ir izmainījusi visu manu funktieri. Ņemot vērā to, ka studijas uzsāku bez vēlēšanās iegūt "papīru" un iet strādāt, tad ieguvu un joprojām turpinu iegūt tieši to, ko man vajadzēja - zināšanas attiecīgajā jomā savas intereses apmierināšanai un redzesloka paplašināšanai. (l)

Neons, ja ir iegūta, tad labi, bet vairums šādu nemotivēto tomēr paliek ar "nepabeigtu augstāko izglītību" un varbūt arī parādiem par studijām.

Papīru neieguvu, bet vienīgā lieta, ko 3 gadus studējot dabūju, bija sabojāti nervi un sliktas atmiņas par to laiku. Lai iegūtu darbu, augst.izglītības trūkums nekad nav kaitējis.

Nerea, par to nepabeigto arī ir tā, ka tomēr cilvēks kaut ko ir mēģinājis. Ir vismaz izpratis sitēmu, ir pabijis uz kaut kādām lekcijām un iespējams tādējādi ir sapratis, ka tas nav priekš viņa, vai tas viss atšķiras no viņa iedomām par to. Tā arī ir vērtīga pieredze. Lai nu kā... Es tomēr cilvēku ar nepabeigto izglītību vērtēju nedaudz augstāk par tādu, kurš pat nav mēģinājis neko.

Jā, ir. Gan zināšanas, gan draugus, gan arī kaut kādā mērā sakarus - savus pirmos darbus ieguvu ar pasniedzēju palīdzību.

Tādas mazāk taustāmas lietas, kā redzesloka paplašināšana, arī.

Tajā pašā laikā neapgalvošu, ka nevar iegūt līdzīgus rezultātus arī neizejot cauri formālam studiju procesam.

Man augstskola deva ļoti daudz. Tā bija dzīves, cilvēcības un vērtību skola. Es ieguvu ne tikai profesijai nepieciešamās iemaņas augstā līmenī, bet arī kļuvu par labāku cilvēku. Skoloja ne tikai manu profesionalitāti, bet veidoja arī personību.

Uzskatu, ka studijas man devušas daudz, vismaz bakalaurs. Plašākas zināšanas par dažādām tēmām, treniņš darbam izvēlētajā sfērā, kontakti ar pasniedzējiem un sfēras profesionāļiem, galu galā lielāka pārliecība par sevi un savām spējām.
Maģistrā tā īsti nebija. Varbūt programmas dēļ, bet varbūt tāpēc, ka visu studiju laiku strādāju pilnu slodzi. Vai varbūt joma tāda, ka labākais skolotājs ir praktiska pieredze.

Iegūtais diploms manā karjerā nav devis pilnīgi neko.
Pašizaugsmē gan, turklāt diezgan daudz. Ne visi spēj izturēt tos trakos studiju gadus, mācības, bet es varētu. Ieguvu diplomu, pierādīju sevi citiem un pierādīju sev, ka varu iesākto novest līdz galam. Augstākā izglītība vienmēr ir tikai un vienīgi pluss, nekad mīnuss. Jo, pat ja tev 100 gadu nav vajadzīgs pilnīgi nekas, ko stāsta lekcijās, augstskola liek nopietni strādāt pašam ar sevi, raksturu, personību, laika plānošanu un bieži liek iet pretī visiem "nevaru, negribu". :)

Bai esat ieguvusi zināšanas, draugus, sakarus?

Jā, jā, nē.
Man visa dzīves pieredze kaut ko dod - viss, ko es daru, kad nesēžu uz dīvāna, skatoties seriālus. :D Un tādiem nedisciplinētiem cilvēkiem kā man ir nepieciešamas studijas, lai viņi piespiestos vispār mācīties. Ja es nestudētu, es zinātu tikai pāris šauras jomas - tās, par kurām man tiešām patīk lasīt, bet to es pat neuzskatu par mācīšanos.

Man izglītība ir devusi iespēju strādāt sev sirdij tuvā jomā.. :)

Jā, deva.
1) Prestižu, ko novērtēja darbā, ka studēju samērā labā augstskolā, nevis apšaubāmā lauku filiālē
2) Zināšanas, kuras noder darbā, jo strādāju precīzi savā iegūtajā profesijā
3) Kontaktus
4) Piespiedu kārtā laiku, lai padomātu par dažādiem jautājumiem, kurus citādi nebūtu aplūkojusi, kas, savukārt, paplašināja redzesloku un ļauj ātrā un vieglāk pelnīt pašlaik. Piemēram, studijās iemācījos strādāt ar publiski pieejamajām datu bāzēm, tāpēc darbā varu nopelnīt pat divreiz vairāk nekā tie kolēģi, kuriem informācijas meklēšana aizņem vairāk laika.