Vai Latvijā valda nabadzība?

Nabadzība ir problēma, cik liela vai maza, to nemācēšu teikt un labāk arī nevajag. Tā pat jau ļoti daudz izrunāta un aprunāta tēma netieši citu tēmu iespaidā.

Latvijā praktiski nav vidusslāna. Ir loti niecīgas algas. Ja vidējā alga Riga ir ap 600 jeb mazak, tad logiski ka ta ir problema un arsti, policisti un citi sanem neadekvati zemas algas. Latvija trukst profesionalu darbinieku jo labakie izbrauc uz arzemem.

(Finansiāli) izteikti nabadzīgus cilvēkus personīgi nepazīstu, tāpēc mani daudz vairāk uztrauc garīgā nabadzība, kura vienlīdz labi prot atrast mājas gan pilī, gan būdiņā. Aprobežotība, nevēlēšanās ieklausīties oponentos (un to rezultējoša stagnācija), sava akotiņa uzspodrināšana uz citu iedomātās nepilnvērtības rēķina. No sērijas: 1) Esmu mietpilsonisks ķēms, kurš reizi nedēļā izklaides pēc iekausta bērnu, toties es vismaz nelaizos ar sava dzimuma pārstāvjiem! Stiepiet šurp kroni!
2)Reiz izliku no mājām grūsnu kaķeni, bet esmu tīrasiņu latvietis! Kur reveranss?


Zinu, ka tūlīt mani bez žēlastības iestūķēs ezotēriķu plauktiņā, tomēr apkārt notiekošā spoguļošanās mūsos (un otrādi) parāda sevi atkal un atkal. (Še atkal uzvirmo mans slinkums te šovakar izvērsties.)

Pievēršoties tēmas būtība:, ja nu gadījumā šī diskusija vērtīsies plašumā (man gan šķiet, ka tā nebūs, jo visi nolaiduši tvaiku dzīves izmaksu sāgā)m noteikti kāds sacīs, ka nekādas nabadzības nav, jo Alfas un Spices autostāvvietas gan tiešā, gan pārnestā nozīmē rindojas vairākos stāvos. Nu, varbūt vajag kādreiz savu dzīves žēloto snīpi pabāzt ārpus Pierīgas robežām: tur sastapsiet ļaudis, kas tādu Rimi mūžā nav redzējuši un neredzēs. Turklāt arī tie, kas savā neglābjamajā slinkumā samierinās ar 280 eiro uz ķepas, sirgst ar netikumu ēst, un, ja kasieru un medmāsiņu šlakai paredzētais Supernetto atrodas pilsētas otrā malā, nākas vien sarūgtināt augstdzimušos un mīt ar tiem vienu taciņu gar Rimčika plauktiem. Sabiedriskais transpors šai bomzīšu kārtai bez maksas nodrošināts netiek.

Latvijaa parsvara ir nabadziba pasam pret sevi un sevis pilnveidosanaa. Tipisks latvietis atri nolaiz rokas, nespej priecaties un novertet to kas ir un skumst pec taa kas nav. Kaa jau Hanna mineeja garigaa nabadziba. Viegli jau nav, bet tie kas ir gana stipri pratis izsisties :-)

Es negribētu teikt, ka Latvijā valda nabadzība, bet nevienlīdzība gan, tas tiesa. Es tagad nīkstu Atēnu lidostā un vēroju pensionārus, kuri no visas pasaules te sabraukuši, lai dotos tālāk, kur jau nu kurais. Ir skaisti, ka cilvēks savu mūžu ir nodzīvojis un nostrādājis un tagad var atpūsties, ceļot.
Un katru reizi šādus vecīšus citur pasaulē vērojot, manī iezogas skumjas, ka mūsējie tā nevar...

Hannel, un kas tā Tev par čirku bildīt? Kur trusīc? :)

Latvijā nevalda nabadzība tādā izpratnē kā Āfrikā - ēdiena un dzeramā ūdens visiem pietiek (nu, tiem, kas paši pat to nevar atļauties, tomēr ir zupas virtuves, pārtikas pakas...) Tomēr liela daļa tautas nevar atļauties braukt tālākos ceļojumos, visādus modernos gadžetus, pusdienot restorānos un savas dienas aizvada 11h dienā vergojot..atvainojos, strādājot, lai par nopelnīto samaksātu rēķinus, parādus un paēstu.

Un katru reizi šādus vecīšus citur pasaulē vērojot, manī iezogas skumjas, ka mūsējie tā nevar...

Bet, mīļā, Tu pati visās diskusijās esi uzsvērusi, ka esi pret finanšu plānošanu un kapitāla uzkrāšanu! Vai arī Tu domā, ka ārvalstu vecīšiem Grieķiju viņu valdība uzsauc?:)

paskatoties, ar kādiem auto braucam un cik parpildītas ir lielveikalu stāvvietas, un cik kāri cilvēki stāv rindā pēc saldējuma, kur viena bumbiņa maksā 3 eiro (arī pensionāri), bet vecas tantiņas stokmanā pērk tīģergarneles - teikšu, nē, nabadzības nav. Ir tikai čīkstēšanas sindroms, cik viss slikti un valdība vainīga.

Lonija- Var redzēt ka nekur talak par centru nekad neesi ne bijusi ne ko redzejusi. To jauno auto salidzinosi nemaz nav tik daudz,ar veciem brauc daudz vairak cilveku. Un spriest par to ka nabadzibas nav jo viena tantina no 500,000 iekeera tigergarneles nu gan ir parak smiekligi :D

Latvija problema ir tada ka visam ir loti loti loti augstas cenas un nepamatoti loti zemas algas. Citas valstis tik iztelti tas nav.

Ja cenas ir augstas, tātad ir kāds, kas pērk par tādām cenām.

Ir tikai čīkstēšanas sindroms, cik viss slikti un valdība vainīga.

Čīkstēšana un vaimanāšana tagad ir modes lieta.
Arī pārtikušās valstīs notiek streiki, protesti arī ar salīdzinoši labām algām un sociālo nodrošinājumu.
Cilvēki grib mazāk darba stundas, lielākas algas, lielākas pensijas un pabalstus. Neskatoties, ka jau tāpat dzīvo labi.
Lielā mērā tas ir slinkums un ilūzija ka valstij, neatkarīgi no ekonomiskās situācijas ir viss jānodrošina.

Par nabadzību Latvijā - situācija ir atbilstoša ekonomikai. Tā ir labāka nekā 90tajos gados, varētu būt labāka.
Ja ekonomika uzlabosies, tad arī dzīves līmenis pacelsies, bet tas ir lēns proces, paātrināt to ir diezgan grūti.

Šeit, cosmo, apgrozās Rīdzinieces pārsvarā, kuras tiešām ārpusrīgas maz ir degunus pabāzušas.Rīgā nabadzības nav! Un teikt, ka slinkuma pēc cilvēki ir mazizglītoti arī ir nepareizi- augstākā izglītība nav lēts prieks, un ne visi grib bāzt galvas kredītu cilpās.

Latvija sāk pārvērsties par vienas pilsētas valsti, tas ir ļoti izteikti, un, protams, tas nav labi.

Rīgā nabadzības nav, bet laukos.. man tēta mamma dzīvoja ar 170 EUR mēnesī, protams, izdzīvoja, bet tur nepietika ne ārsta apmeklējumiem, par kaut kādām izklaidēm vispār var aizmirst.

Gribēju jau sākt izplūst par reģioniem, bet nu jā -

Rīgā nabadzības nav, bet laukos..

"Dārgajās pilsētās" (definīcija no algu diskusijas) baigās nabadzības nav. Citur - jau vairāk manāma.

Mazpilsētās arī nemaz tik izteikti nav, jo īres cenas ir ļooooti zemas, lielākajai daļai jau ir no ģimenes mantots dzivoklis vai jau iegādāts, piemēram, Aizkrauklē, kur mācījos, remontēts, glīts 3-istabu dzīvo klis 7 000 EUR. Jēkabpilī, kurai gan vairs nav mazpilsētas statuss, nupat nesen bija sludinājums, ka tikko svaigs 2 istabu dzīvoklis par 4 000. Gada laikā to summu savam dzīvoklim var sakrāt pie attiecīgiem ieņēmumiem un izdevumiem.

Par ekonomiku un politiku es labāk neizteikšos.
Es nezinu, kā, bet Latvijā cilvēki atļaujas nopirkt daudz vairāk par mazu algu... Es nezinu, kā, bet fakts. Ļoti daudziem paziņām ir IRoboti, jaunākie mobilie telefoni, labākā TV tehnika utt.. Sievietes pieaudzē matus, liek keratīnus, bet vienalga čīkst, ka nav naudas...

Nomaksa, kredīti. Cik tad tur mākslas vajag paņemt krutāko telefonu nomaksā?

ziniet, mani draugi, radi un paziņas, kas dzīvo ārpus Rīgas, dzīvo daudz labāk nekā dažs labs Rīgā, un paši to arī atzīst, ka nemaz negribētu nākt uz Rīgu un 20 gadus pusi algas atdot par hipotekāro kredītu, sabiedrisko transportu u.tml. Mana draudzene ar 400 eiro algu ārpus Rīgas dzīvo daudz labāk, drēbes un visādas citas ekstras atļaujas nopirkt daudz biežāk nekā es ar savu vairāk nekā divas reizes lielāko algu Rīgā! tā ka tas ir viens liels mīts, ka ārpus Rīgas valda milzu nabadzība. Ja tev ir darbs, jo īpaši valsts pārvaldē, tu vari dzīvot labi. Es gan nerunāju par dziļiem laukiem, kur aiziet daudz naudas tai pašai degvielai, lai uz veikalu vai pie ārsta aizbrauktu - tur, jā, pieņemu, ka cilvēki dzīvo trūcīgi, bet mazpilsētās - nudien nē!

IRoboti, jaunākie mobilie telefoni, labākā TV tehnika

Sīkumi. Ja būtu SAVI, izmaksāti (ne bankas!) NĪ, tad varētu teikt, ka labi dzīvo. A šitā - tas telefons pēc 2 gadiem būs bīstamais atkritums.