Pastāstiet par savām neveiksmēm meklējot darbu

esmu darba meklējumos jau pusgadu - nosūtīti dažādi CV un diezgan daudz Liepājas teritorijā - klientu apkalpošanas speciālists, personāla administrators, biroja darbinieks, grāmatveža palīgs utt. un aptuveni tādi, kuriem es daudz maz atbildu prasībām.

atbildējuši man ir tikai 3 uzņēmumi, respektīvi esmu bijusi uz 3 darba intervijām - pēdējās divas nebija diez ko veiksmīgas.

pirmajā no abām man uzreiz uzkrita virsū par ļoti īsajiem darba periodiem (lielākoties strādāju tikai vasarās vai kādu mēnesi, kad vajadzēja aizvietot darbinieci slimības laikā). kā arī personāla atlases speciāliste laikam gaidīja profesionālus speciālistus (kaut gan vakance arī bija tikai uz laiku) un bija diezgan asa, nelaipna.

otrajā vietā man paskatījās virsū (savos 23 gados izskatos nepilngadīga, tas tiesa) un jau sāka malt, cik ļoti svarīga ir pieredze un to, ka darbs diezgan atbildīgs (kaut gan neuzskatu, ka rēķinu izdrukāšana no sistēmas un pavadzīmju ievadīšana prasītu lielu pieredzi un prasmes). man jautājumus uzdeva maz, praktiski vispār neuzdeva, atbildēja tikai tik, cik es jautāju un vienalga pa starpām iesprauda, ka darbs ir atbildīgs. kad atzvanīja, arī minēja, ka bijuši pieredzes bagātāki un spējīgāki kandidāti.

vēl es biju uz aģentūru, kas atlasa jauniešus darba vietām, nav darba līgums, bet prakses līgums - tur man piedāvāja tikai istabenes, viesmīles vai BPO vakances. lai gan atteicu, viņi manu CV vienalga bija pārsūtījuši uz to BPO, kuram atteicu, jo zvanīšanās un uzbāšanās cilvēkiem nav man.

Šokoprieks, neuztraucies. man darba vadītāja visu laiku uzsver,ka katrs darbs te ir ļoti atbildīgs. atbildīgs tad atbildīgs, bet ja te maksāt labāk, te nāktu strādāt daudzi studenti,kas šo darbu veiktu daudz ātrāk nekā te strādājušas pirms vecuma sievietes. :)

Lielas pieredzes nav, bet - pirmo reizi darbu meklēju 1 mēnesi, sūtīju daudz CV, visur, kur varēju (bija tikko 18 un vajadzēja darbu, ko apvienot ar pilna laika vsk.), dabūju darbu telemārketingā, tur nostrādāju gadu. Pirms gāju prom bija jau sarunāts cits darbs, pa vidu 1 dienu biju bez darba, tur arī nostrādāju nedaudz vairāk par gadu. Pēc tam atbraucu uz Norvēģiju. Pa vidu biju vēl kādās 3 intervijās, visur tiku, bet beigās neaizgāju.
Šeit darba meklēšana aizņēma ilgāku laiku, bet arī šeit, beidzot, viss ir nokārtots.
Briesmīgas intervijas nav bijušas, dažas tikai likās ļoti vieglas.

Pa šo laiku, kad meklēju šeit darbu, gan paspēju izbesīties. Neprotu sēdēt ilgi mājās. Nepatīk!

Vispār mani kā studentu kaitina, ka visi runā par to, ka sākumā svarīga ir jebkāda darba pieredze, bet, kad gribas tikt kādā nopietnākā uzņēmumā, tad neviens neņem nopietni tos vasaras darbus.

Reāla neveiksme-meklējot pirmo darbu sūtīju uz puķu veikaliem, administratoru vakancēm utmldz., vairākas reizes atbildēja, kas vakance patiesībā ir uz web čatu. Tad gan biju traki dusmīga un bēdīga.

Elza, katrs darbs, ko apņemies, ir atbildīgs, es to nenoliedzu. man vienkārši tagad tā ir trauma, jo kundzīte to ļoti uzsvēra, es sajutos kā pamatskolniece. :D
un kur lai es, nabaga cilvēks, tikko pabeigusi Universitāti, to pieredzi ņemu? :D

Šokoprieks
Man katrā otrajā darba intervijā uzsver-cik atbildīgs darbs un pat vnk amatos. Vnk katrs darba devējs uzskata ,ka viņa dotais darbs prasa vislielāko atbildību:D un uzsver to

man ieteica, lai labāk izprintē CV un motivācijas vēstules, un iet uz uzņēmumu. kā arī jautāt pēc vadītājas (meitenei pieredze mācīja, ka darbinieki nenodod tos cv vadībai).

tagad pieteikšos darbā vietā, kur visi mani zina - redzēs, kā tur veiksies.:-D:-D:-D

Tagadējo darba vietu meklēju ilgi, kādus 3 mēnešus. Sūtīju CV uz ļooooti daudzām vietām, atzvanīja labi ja kādi 5 uzņēmumi. Es pat nezinu, kas bija par iemeslu, kāpēc bija tik maza atsaucība, jo 6 gadu laikā ir nomainītas divas darba vietas, abās ir kāpts pa karjeras kāpnēm līdz pat vadītāju vietniecei, vienīgais mīnuss noteikti varētu būt vecums un bailes, ka prasīšu astronomisku atalgojumu.
Jāatzīst, ka šo darbu dabūju caur paziņām, sāku citā amatā strādāt, bet divu dienu laikā dabūju paaugstinājumu, nebūtu bijis paaugstinājums, tad gan būtu pati aizgājusi - kā saka - biju īstajā laikā īstajā vietā :-)

Pirmo darbu nemeklēju ilgi, bet kā jau saka, kas viegli nāk, viegli iet... Aizgāju uz interviju, viss likās jauki, tiku strādāt jauniešu organizācijā par projektu vadītāju. Bet kolektīvs izcili pretīgs! Šausmīgākā konkurence visiem savā starpā un paši nezināja, ko grib panākt, samīlējušies viens otrā un nedod dievs, man kā jauniņajai uzsmaidīs kāds čalis, kurš iepaticies kādai, kas tur jau ilgāku laiku strādā... :-D Nostrādāju nedēļu un aizgāju. Sapratu, ka neesmu gatava skraidīt pakaļ un ļaut sev uz galvas kāpt.

Pirmo darbu pat nemeklēju,jo mani paņēma prakses vietā. Nenostrādāju ilgi,tikai kādus trīs mēnešus. Tad atsāku mācības,kādu brīdi pamācījos un nonācu pie slēdziena,ka jāsāk strādāt,vēders rūc. Meklēju kādus trīs mēnešus,ņēma visur,par brīnumu,jo pieredze bija gaužām maza,bet sūtīju arī uz tādam mazākām vietām,bet pati visur atteicu,jo bija sajūta,ka nav mana vieta,ka mans sapņu darbs mani vēl gaida :-D Tiku arī aicināta uz web čata vakanci,aizgāju uz pārrunām,jo man zaļam skuķim nebija ne jausmas,kas tas tāds ir :-D kad sāka man stāstīt tad kājas bija pār pleciem un prom biju :-D Liku arī sludinājumu ss.lv,tas gan bij viens liels pigors,jo zvanīja visādi veči ar masieres darba piedāvājumiem :-DTad beidzot tiku pie darba,kas patika un priecēja,nostrādāju 2,5 gadus līdz sapratu,ka kkas jāmaina. Atradu citu vietu un uzreiz pārlecu uz to,tur nostrādaju vienu mēnesi un sapratu,ka ar tādu tirānu kāds bija mans priekšnieks es vairs nespēju strādāt :-D aizbēgu un vienu mēnesi sēdēju bez darba. Sūtīju visur un atkal visur ņēma,bet katrā vietā bija kkas tāds,kas neapmierināja,vai nu alga,vai atrašanās vieta,daudzi arī,kas pilnīgi atbilda manām prasmēm pat nezvanīja,kaut arī vakance bieži atkārtojās :-/ tad beidzot atradu pašreizējo darbu:-P

Šobrīd strādāju jau savā 4.darba vietā, taču nevienu no šiem darbiem neesmu pati meklējusi, bet gan drīzāk caur kādu citu dabūju vai uzzināju par vakanci. Visās darba vietās gan esmu strādājusi nožēlojami īsu laiku, bet tā jau ir cita tēma. 2 darba vietās jau no sākuma jutos tā, ka tas darbs galīgi nav man. Kad centos caur sludinājumiem meklēt darbu, aizsūtīju dažus CV, bet uz tiem neviens pat neatbildēja. Sapratu, ka labāk būtu bijis zvanīt vai iet ar CV padusē pie potencionālā darba devēja.

Zinu ka vienaa veikalaa mani izbraakeja par to ka nesen tur pirku lu paris reizus. Tiesa tas bija cits veikals tik zem ta pasa varda. Stulbi? Diezgan.


Un vienaa tirzniecibas veikalaa kur pedejo reizi teicu,ka aukleju bernus prasija kaapec aizgaji no auklites darba?:-D

Neticu, ka tu pirki prezervatīvus citā veikalā, un kāds cits veikals to zināja. WTF?

lu ir prezervatīvi? (t)

es nezinu, es izlasīju prežus :D sorry, es jau lasu, ko gribu lasīt :D
a kas ir LU? :D

apple pie, bij domaats alu:-D tas gan vairak bija uz hokeja periodu, bet kaut kada no tam lielajam vaditajam kaut kaa to piefikseeja. Godigi sakot kauns Top veikala iet vel tagad:-D

Neticu, ka Tevi nepaņēma darbā, jo kaut kad alu pirki.. kas tas par murgu.

Apple_pie Es arī nezināju kas ir lu, bet domāju ka tu zini ja jau piemini prezervatīvus. :D

MAD Cik tad daudz un bieži tu to alu tur pirki ja tevi tā ievēroja?