Mazliet jau ir, bet man tas netraucē, jo es esmu tāda pati. :D Nu mums viss normas robežās, bez jebkādiem pārspīlējumiem.
Bijušais gan bija tāds...emm... way too much. Tik bieži bija jādzird pēc sarunas ar kādu pazīstamo čali : "Es redzēju kā tu uz viņu skatījies! Tev viņš patīk, ja?" Tad vēl neticēja,ka Facebook draugu listē pievienotie kolēģi ir tikai kolēģi. Bieži viņa izraisīto greizsirdības scēnu laikā meta krēslus pa gaisu, lauza mēbeles, izsita dzīvokļu mājās ārdurvīm nesen ieliktos stiklus.. Un kā kronis visam bija tas, ka atnākot mājās no haltūras (strādāju bārā) stundu vēlāk (jo ar kolēģiem iedzērām aliņus ) , agresīvi brēca virsū ,ka noteikti ar kādu esmu pārgulējusi (un tieši tad bijām šķiršanās procesā, nu principā atbrauca uz citu valsti savākt savas mantas , i to vēl savas scēnas uzrīkoja) .
Ir jājūt robežas.