Sieviete jebkurā gadījumā ieguvēja - var lietot mašīnu, par to neko nemaksājot (varbūt vienīgi par benzīnu), tā kā situācija jau baigi forša. Taču jaapzinās, ka mašīna NAV sievietes īpašums, tā tikai nodota viņas lietošanā, kas nāk ar zināmu atbildību - ja viņa to saskrāpē, sasit utml. var nākties klausīties pārmetumos, ka sieviete ir nepateicīga, neuzmanīga, utml. Sūdzēties par šo situāciju būtu visai dumji. Viņa nauda, viņš var to iegudīt kā pats vēlas.
Patiesībā esmu šādā situācijā, jo kad ieguvu tiesības, draugam jau bija divas mašīnas, tā kā loģiskākais bija nevis man pirkt vēl vienu, bet likt abas pie darba. Mēs maināmies ar mašīnām, atkarībā no tā, kādas katram vajadzības un plāni konkrētajā dienā.
Ļoti skaidri apzinos, ka tas nav mans īpašums, tāpēc esmu ļoti uzmanīga, un pat ierobežoju sevi kādā ziņā, kur baucu un ko daru, lai tikai neskādētu viņa auto. Ar autobraukšanu saistītie izdevumi man ir ļoti minimāli, jo tā kā automašīnas ir reģistrētas uz viņa vārda, viņš pats maksā visus nodokļus, remonta un apkopes izdevumus, kā arī apdrošināšanu.
Autores situācijā gan izklausās tā, ka vīrietm varbūt dikti gribējās sev nopirkt vēl vienu mašīnu, un lai to attaisnotu, viņš to pasniedz kā dāvanu sievietei. Tā liekas, jo sieviete pati mašīnu nemaz negribēja, to vīrietis pat nedaudz tā kā uzspieda viņai, izvēlējās to, ko gribēja pats, kā arī piereģistrēja uz sava vārda. Vai viņam patīk ķimerēties ap šo mašīnu un to aizņemties, lai pabraukātos brīvajā laikā? :-)