resnulis

Pirmais iespaids... atkarīgs no daudziem faktoriem.. svars un apkārtmēri nudien nav noteicošais tam, kādas būs manas domas par cilvēku.. :)

Saprotu,ka ar savu tēmu "pirmais iespaids" ir vērsts uz ķermeņa svaru.Pavisam vienkārši - vienalga,jo katram ir savs stāsts un parasti es uz to vispār neskatos.Varbūt cilvēks met svaru nost,varbūt ir priecīgs tā,kā šobrīd ir.Es komunicēju ar cilvēku,viņa tēls ir viņa darīšana.

Ja cilvēks ir smaidīgs un ar dzīvi apmierināts, tad tikai tas labākais iespaids, resns, tievs, īss vai garš, pilnīgi vienalga!

"Arī resniem cilvēkiem ir sirds, dvēsele un viss pārējais kā jebkuram citam."
Esmu bijusi kādreiz resna , virs 100kg.
Un nebija tā ,ka tikai burgerus riju un colu litriem, vienkārši vielmaiņas problēmas un varēju iet uz sporta zāli cik tik tīk, uzturs ar bija sakārtots.
Un pēc kāda laika tas viss vienkārši aizgāja , visiem ārstiem pierādīju, kad spēju būt nevis norādītā viņu kategorija 85kg, kad zemāk nedabūšu, bet uz 69 ,kas man labi izskatās un tīk!

Iespaids pirmais visiem mums ir maldinošs, manuprāt, vajag arī netikai vizuāli novērtēt , bet arī komunicējot. Tālāk ,katra paša ieskatos.

tas virsraksts :D vedina domāt, ka visi, ieraugot cilvēku ar lieko svaru, novēršās un padomā "visi cilvēki kā cilvēki, bet šis tāāds resnulis!:-O"
es vārdu resnulis attiecinu un tusnīgiem kaķiem, kāmīšiem un tādām radībiņām :D

Ikdienā pārsvarā vienalga cik resni vai tievi ir apkārtējie, kaut kā nepiedomāju pie viņu svara. Bet nenoliegšu, ka resni vīrieši man ir fiziski nepievilcīgi. Kamēr komunicē kā vienkārši ar cilvēku, tikmēr vienalga viņa svars, novērtēju to, ka jauks cilvēks utt., tikko sāk pievērst uzmanību kā vīrietis, kaut kāds fizisks kontakts, pieskārieni, tā brrrr... nevaru.

Autore, tu būtu pārsteigta saprotot, cik maz mēs patiesībā domājam par citiem cilvēkiem un viņu izskatu - garāmgājēji man ir tikai garāmgājēji un attiecībā uz paziņām, kolēģiem un citiem cilvēkiem es noteikti nesēžu domājot, cik kurš sver un kādas zeķubikses valkā.

Galu galā, ja tu tik ļoti koncentrējies uz citu cilvēku resnumu, tici man, problēma ir tev, nevis tevis tā dēvētajiem resnuļiem. 8-)

cik maz mēs patiesībā domājam par citiem cilvēkiem un viņu izskatu

daļēji var piekrist, bet- ir divas cilvēku kategorijas, vieni- kam vienalga par citiem, otri- kas ļoti tendēti uz apkārtējo pētīšanu, vērtēšanu, analizēšanu. Tā kā pati piederu pie pirmajiem, mani reizēm nošokē citu rīcība un kļūst neomulīgi uzzinot, cik daudz niansēm var pievērst uzmanību citiem cilvēkiem.

neko jau vairs nedomāju, te katrs 2.cilveks resns,sākumā kad atbraucu uz valsti, biju pārsteigta par tik daudz resniem cilvēkiem, bet pieradu jau. Te resns,tas ir normāli, es slaida skaitos ka nav kkas ar mani rigtīgi :D
nu ko lai saka, nolaidība...

man nepatīk resni cilvēki un es tur neko nespēju padarīt....:-D pati arī esmu bijusi resna...pēc dzemdībām svēru 80 kg un vilku XL izmēra drēbes...tagad to atceros kā ļaunu dzīves periodu....maigi sakot resnuļi izraisa riebumu.(t)

otri- kas ļoti tendēti uz apkārtējo pētīšanu, vērtēšanu, analizēšanu.

Neko sliktu nedomāju par cilvēkiem, kuri vienkārši ir apaļīgi, taču ir fiziski aktīvi, dzīvespriecīgi, visu laiku neēd un viņu interešu loks neaprobežojas tikai ar pārtiku. Nu es runāju par tādiem cilvēkiem, kuri ir vienkārši apaļīgi, nevis tik resni, ka ietu gāzelēdamies, nevarētu ietilpt autobusa sēdvietā u.t.t. Bet, ja redzu, ka cilvēkam ir konkrēta atkarība no ēdiena, tad gan ir citādi - vienreiz strādāju kopā ar puisi, kurš bija izteikti dūšīgs un darba laikā ņēma nez cik pārtraukumu, lai ēstu, vienkārši sēdēja malā un ēda reāli pusi darba dienas...izskatījās, ka cilvēkam ir smaga atkarība no ēdiena un pēc dažiem gadiem viņš varētu izskatīties kā viens otrs 200+ kg amerikānis.

Emm, dēļ resnuma - neko nedomāju. Man nolaidība pret sevi un necieņa pret apkārtējiem un tāds liels FUI kas atgrūstu ir kaut kas cits. Nē nu ok, kad redzu ļoti resnu sievieti ar taukainiem matiem, ataugušām saknēm, nevīžīgi ģērbu un nolupušu nagu laku - man viņa šķiet pretīga, bet nejau resnuma dēļ, bet visa tā koptēla dēļ. Tik pat labi mani atgrūž slaida sieviete ar izspūrušiem matiem bez preikšējiem zobiem plus smēķējoša un mūždien lētos aliņus sūcoša, un vēl biksēs ar izstaipītiem ceļgaliem. (jā, jā, abi aprakstīti personāži no reālas dzīves, riktīga trauma, vairs neēdu tai iestādē, kur šīs abas redzēju)
Vārdu sakot - cilvēka komplekcija man pilnīgi vienaldzīga.

Tādus izteikti resnus cilvekus lv redzu loti reti,bet apaligi ir looti daudz, bet neko sliktu par vinjiem nedomaju.

Ķermeņa apkārtmēriem uzmanību nepievēršu, īpaši svešu, tikko satiktu cilvēku. Nu, nav intereses uztraukties par viņu svaru. īsti neatminos, kā cilvēka apkārtmērs kādreiz iespaidojis pirmo iespaidu par viņu. (t) Droši vien kaut kā jau iespaido, bet ņemot vērā kopējo tēlu, ne tikai apkārtmērus, svars ir tikai maza daļiņa no tā, kas rada pirmo iespaidu.

Draugs, kad tiko iepazināmies, bija diezgan teikšu dūšīgs, svēra pie 120kg. ,bet bija kautkas viņā tāds, ka es to svaru varētu teikt pat, ka neredzēju. Visi teica, ko Tu tādu resnu sev atradi? Pati tieva, tev tāds nepiestāv, bla bla bla. Bet ne es to manīju, ne man traucēja. Nu jau kā 3 gadus draugs, sver pie 89kg. Un neko, esmu joprojām ar viņu kopā. :-)

Tur jau tā lieta.. svars cilvēkam dzīves laikā var mainīties... :)

Manuprāt, ja Tu kādu cilvēku mīli, vai vienkārši simpatizē, tad viņa trūkumus Tu nemani. Drauga svaru, es nemanīju, vai pareizāk sakot netraucēja,taču uz citiem cilvēkiem to redzot, man krīt acīs tas. :-)

Eu.. es ari skaitos resns ja pie sava nedaudz virs 180 auguma sveru pie 110kg?

Neko nedomaaju. Agraak domaaju pretigi tas ir, bet tur vairaak associaacijas ar ex klasesbiedreni ar kuru sagaajam ragos vairaakkartigi:-D

Nepatik vot ja uzvelk meitene dekoltee un veders lum tiesaa varda nozimee un kreklins virs nabas un sortos knapi iespilejas ..Savadak neko nedomaaju