Intelektuālās rotaļas

... jā, vienīgais, ko gan varu pateikt, ka LV tautsaimniecībā "sliktās" okupācijas laikā tika ieguldīts pēc manām domām nesalīdzināmi vairāk, nekā iepriekšējo 20+ gadu laikā ir ieguldījuši "labie" rietumu investori. Priekš manis tas gan ir neapstrīdami, - ne velti lielai daļai vienaudžu, lai izdzīvotu, ir bijis jāpārvācas uz Eiropas reģioniem, kur darbs IR.

Šķiet pat riebīgi Zigfridam atbildēt, bet nu ko tur - nevienā vietā neminēju, ka filmas ir vēsturiski patiesas vai spēj patiesi izglītot. Tās ir vairāk domātas, lai autore spētu saprast, kas tieši pašai interesē un ko papētīt sīkāk. Par avotu šķirošanu arī jau minēju - jāmeklē objektīvi viedokļi, ko izdarīt ir visai grūti.

Ja uzskatāt, ka esejas jeb pasakas par vēsturiskām tēmām ir spējīgas audzēt intelektu ...;-) Nu, tad - aiziet! Lai nu tā būtu, - skatieties tās filmas! :-)

enciklopēdiskas zināšanas neaudzēs intelektu- cilvēks nevar būt spečuks visās jomās, kā saka: "kas der visam, neder nekam":) lasi to, kas pašai interesē, tad arī būs par ko parunāt ar jebkuru cilvēku

Te baigo smago artilēriju iesaka :)

No manas puses, labāk sāc ar populārzinātnisku, labi uzrakstītu literatūru dažādās jomās, kamēr saproti, kas tevi interesē. "Īsi par laika vēsturi", "Ievads filosofijas vēsturē", jebkura no smukajām, krāsainajām DK enciklopēdijām pieaugušajiem bērna prātā:



Biogrāfijas (atkal jau, ja baudāmi uzrakstītas) arī nav slikts ievads zinībās par pasauli.

Bet konkrēti tavā gaddījumā, jājautā:
KĀDAS TĒMAS INTERESĒ TAVAM DARBAHOLIĶIM?

Ja viņš, piemēram, par Kamī neinteresējas vispār, tev arī pagaidām nav vērts savu enerģiju veltīt šai jomai.

Sāc ar to, kas visātrāk var noderēt :) Būs pavisam cits motivācijas līmenis!

Vēsturei ir šāda sērija, atsevišķas grāmatas latviski 90ajos gados bija manāmas bibliotēkās. Smieklīgas, attiecīgi - viegli iegaumējamas. Var lasīt Ilustrēto zinātni, Ilustrēto vēsturi - Ilustrētā vēsture vispār nevienu numuru bez masu orģijas un seksuālām izvirtībām nekad nav uzdrukājusi, Greja nokrāsu vietā var lasīt.

Es ieteikšu vienkāŗsi iet un lasīt ko pati vēlies. Tad arī sāksi saprast daudzas lietas savādāk.

Ja vēlētos izglītoties dažādās jomās (cik jau nu var būt zinošs, pārskrienot 2-3 grāmatām par kādu sfēru:-P, teiksim tā, izlasīt tik daudz, lai vispārīgi, pavirši par kādu tēmu parunātu), tad ķertos klāt non-fiction grāmatu lasīšanai. Turklāt iesākumam izvēlētos klasiskos,visiem zināmos "gabalus" un tad tālāk lūkotos, kas mani no tā visa interesē/neinteresē, ko vēl piemest klāt, no kā atteikties.

Piemēram, Oliver Sacks ar savu medicīnas klasiku, kas ir pa zobam ikvienam profānam - "Awakenings", "The Man Who Mistook His Wife for a Cat".
Tom Wolfe "The Right Stuff" - visiem, kurus intersē kosmosa programmu vēsture briljantā valodā. Vēl ļoti labs par šo tēmu ir Norman Mailer "Of a Fire on the Moon".
Bioķīmijā - James D Watson "Double Helix" - par DNS pētījumu aizkulisēm, ļoti atklāts stāstījums par to, kā tika noniecināts sieviešu - zinātnieču darbs. Par šo pašu tēmu arī Brenda Maddox '"Rosalind Franklin -the Dark Lady of DNA".
Klasiskajā mūzikā mans nepārspēts favorīts ir Alexx Ross "The Rest is Noise", kur mūzikas radīšana ir ielikta plašākā vēsturiskā kontekstā. Joprojām šad un tad pa nodaļai pārlasu. Nesen grāmatnīcās redzēju, ka ir arī latviski izdota.
Richard Dawkins "The Selfish Gene", Hamilton "Narrow Roads of Gene Land".
Susan Sontag "Against Interpretation", "On Photography". Hannah Arendt grāmatas utt. utjpr. uzskaitījumu varētu turpināt.

ūū daudz labu ieteikumu no daudz foršām meitenēm :)
ieteikšu, ka svarīgāka par izlasīto grāmatu sarakstu, ir spriestspēja. un to var attīstīt katru reizi pēc grāmatas izlasīšanas, teātra, izstādes, performances apmeklēšanas, labas filmas noskatīšanās - veltot laiku tā pārdomāšanai un paanalizēšanai. un tad izlasot vismaz pāris citu cilvēku atsauksmes un salīdzinot kādi vēl skatupunkti un viedokļi par šo tēmu grozās, vai tiem piekrīti vai nē un kāpēc.

Ieteikt pārāk nopietnu literatūru autorei nav prātīgi. Viņa aizmetīs grāmatu pa gaisu un vairs nekad nelasīs. Vispār, manuprāt, cilvēkam pašam jānonāk līdz tam, ko tieši viņš grib izzināt. Tikai tāpēc, ka kaut kas skaitās intelektuāli, to apgūt, neko nedos, ja no tā nāks miegs un nekas nepaliks atmiņā.

Zigfrids ir sagadījies tā, ka es esmu ar Vēsturi uz Tu. Tā kā tu nevari mani tik vienkārši apvārdot. Žēl, ka nevaru strādāt tajā lauciņā:-/

Jā, daudz kas tiek sagrozīts par labu vai sliktu vienai pusei, bet ne šajā gadījumā. Un atvaino Krievijā vēsturē viss tiek sagrozīts par labu viņiem.

Labklājība? 30 gados jeb Ulmaņlaikos Latvija bija viena no bagātākajām Eiropas valstīm, strauji augoša valsts bijām. Kamēr PSRS laikos visu te izveda laukā...kad 90. gados atbrauca ārzemju latvieši uz Rīgu viņi šausminājās par to kādā stāvoklī atrodas Latvija. Liela nabadzība.
Starp citu cik tev gadi? Interesē, jo ja esi mācījies PSRS laikos, tad esi par daudz izskolots tā laika propagandā. Viena no lietām ko mūsdienu Latvijas skolās māca ir, ka Ulmaiņlaikos bija mazāks bezdarbs, nekā PSRS laikos. Lai gan krievi uzsver, ka tieši otrādi...Bet statistika rāda ka taisnība latviešu pusei.
Un vel, nesen bija ziņu portālā raksts par zelta rezervēm, tajā laikā bijām TOP10 Eiropas valsts pēc zelta rezervēm. Daļu zelta tā arī neatguvām, jo nelielu % daļu sagrāba krievi...

Tas tā tev pārdomām par labklājības līmeni brīvvalsts laikā un PSRS laikā.

Kas attiecas uz piesaukto policiju. Tu neapšaubīji tieši okupācijas faktu, bet ja tu skaidrā tekstā apšaubītu, tevi varētu apsūdzēt pēc noteiktā panta. + es vel varētu tevi personiski iesūdzēt tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. Latvijā atšķirībā no Krievijas ir demokrātija tāpēc mēs ļaujam tādiem Ušakoviem ņirgāties par Latviju un latviešiem, bet tikai līdz noteiktai robežai!
Un tas par sakariem nav melots, es esmu mācījies kopā ar augta ranga VP šefa meitu vienā klasē. + ir arī zināms paziņu paziņa no tās struktūras.

Tas nav drauds, tikai brīdinājums neņirgāties par traģisko Latvijas vēsturi!

P.S. Atcerējos tādu salīdzinājumu. Pirms II pasaules kara mēs gan skaitliski, gan ekonomiski bijām priekšā Dānijai. Tagad vari salīdzināt kur ir Dānija, kur mēs.

Jūs ar otrajām pusēm pie vakariņu galda apspriežat Hitlera personības ietekmi uz otrā pasaules kara iznākumu, utml?! :-D:-D:-D
Nekā cita runājama nav? :-D

Nekā cita runājama nav?

Kāda vaina šāda veida tēmām? Kāpēc kādu vakaru nevar apspriest otro pasaules karu?

Kuras tad ir tās ieteicamās tēmas, kuras būtu vērtīgāk apspriest nonstopā? "Kā man gāja darbā", "Ko mēs ēdīsim vakariņās", "Ko es šodien izlasīju Cosmo"?

par intelektuālām spēlēm varu nosaukt tā saucamo- papardes zieda meklēšanu.. tā ir ļoti noderīga tiem pāriem, kur seksuālā dzīve pieklibo, un atrast partneres klitoru ir spēles pamatuzdevums.

šī spēle ir kā radītā jaunam pārim , un drīz jau varēs to darīt..

es papardes ziediņu pagājušajos svētkos atradu precētai dāmai (s)(s)

vēl nāk prātā spēle - kāmītis.

to spēlē tā, ieliekot draudzenei locekli ar olām mutē. lai tas izskatās pēc kāmīša.. un uztaisa bildi ar telefonu, ja grib.. bet reti kura atļauj to fočēt

ir vēl dažādas spēlītes... piemēram , zelta lietutiņš.. manuprāt, jūs jau zināsiet spēles noteikumus..

vēl ir spēlē- ielauzšanās . to arī jūs droši vien nojaušat

Jūs ar otrajām pusēm pie vakariņu galda apspriežat Hitlera personības ietekmi uz otrā pasaules kara iznākumu, utml?! :-D:-D:-D
Nekā cita runājama nav? :-D

Sekli cilvēki runā par sevi, viduvēji runā par notikumiem, bet gudri - par idejām.

Vairāk par kariem, jaunlatviešiem, PSRS mani interesē kaut kas globālāks. Nu piemēram par zinātni kaut kas, jaunajiem atklājumiem, vispasaules kultūru :) kaut kas tāds kas noderētu sarunās ar dažādu valstu iedzīvotājiem

PinkFlamingo, tad vari lasīt žurnālus Ilustrētā zinātne vai Geo.

Par lasāmvielām... tā jau ir gaumes lieta.. citu uzrunās Remarks.. citu Markess.. nevajag sevi spiest lasīt ne visai tīkamus autoru darbus tikai tāpēc, ka tā vajag :)
Lasīšana, manuprāt, ir forša tāpēc, ka tādējādi iemācies saprast labāk citus.. attīsta empātiju.. arī vārdu krājumu paplašina :)

Lai paplašinātu ''redzeslauku'' gana labi jau ir, ja seko līdzi notiekošajam pasaulē.. un parakt dziļāk, ja kāds no notikumiem vairāk uzrunā.
Vēsturi zināt arī ir forši.. bet tad interesanti ir palūkoties uz to no dažādiem rakursiem (kā jau iepriekš minēja).

Vari painteresēties, piemēram, kam piešķir tagad Nobela prēmijas.. un par kādiem nopelniem :)