Intelektuālās rotaļas

Oops, nupat pamanīju, ka Inga ieteica nevis Pērlītes, bet Stepes Vilku! (s) Abas labas grāmatas!

Es ģībstu no Stepes vilka. Atceros, ka lasīju to lidojot uz Barselonu. Tas bija kaut kāds vēlais lidojums. Un es gribēju, lai tas nekad nebeidzas. Nu vismaz, kamēr grāmata nebūs galā. Un kad nolaidos naksnīgajā Barselonā... Tā Gaudi arhitektūra un ieeja tikai jukušajiem. Ouuu... jumtu rāva nost. :)

Savukārt izslavēto Dekameronu es tā arī nesapratu. Varbūt es biju pārāk jauna, kad to lasīju. Bet man nešķita ne drusku erotiski un saistoši. :D

Okeeei, ja mēs saprotam, ko nozīmē termins "okupācija", tad arī pavisam vienkārši varam secināt, vai tā bija vai nebija.
Vēstures vērtība pēc manām domām jau nav par to, kas un kā notika, bet par mācīšanos no kļūdām. Atskatamies, izanalizējam visu esošo informāciju, mācāmies un būvējam labāku nākotni, nevis karojam par to, kas un kā bija. Pagātne tāpat nav izmaināma. :-)

Vēsture tiešām ir visa pamatā. Bet jāatrod interesanti avoti, to saku es kā cilvēks, kuram vēsture agrāk nav interesējusi, bet šad tad gadoties aizraujošai, labi pasniegtai informācijai, Tu ienirsti tajās dzīlēs...un ir!

Man šķiet, ka, lai saprastu Platona dialogus vai lasītu Millu, vajag iepriekš nedaudz uzkrāt zināšanas. Lasīt jau var daudz, bet saprast, iedziļināties, vēlēties uzzināt vairāk... tāda pseido zināšana vien sanāk.
Es vēl varētu ieteikt Eko "Skaistuma vēsturi" ("Neglītuma vēsturi" arī, protams) ieskatam mākslas pasaulē.

Bet vispār man gribas atrast vairāk laika un spēka lasīšanai.. Kur jūs atrodat laiku? Man vienmēr ir sajūta, ka nergribas to darīt tā saraustīti pa dažām minūtēm.. Gribas tā kārtīgi, pilnvērtīgi pieķerties un iedziļināties, bet tik maz ir tādu brīžu. (t)

Pēdējā laikā lasīšanai laika patiesi trūkst. Es ļoti sen neesmu vienā elpas vilcienā grāmatu izlasījusi. Es lasu pārbraucienos un pārlidojumos, kas man sanāk visai bieži. Tas šobrīd ir vienīgais laiks, kad varu atslēgteis un lasīt. Man ļooti pietrūkst grāmatu.

Ai, nu tad es nezinu, ko ieteikt! "Sofijas pasauli"? (t)

Biju nosolījies vairs publiski šajā mēslu bedrē neko nekomentēt, bet ja te tādas lietas sāk muldēt tad mans pienākums ir iebilst.

Zigfrids Latvijas okupācija nav apšaubāma! Par pretēju viedokli draud kriminālatbildība, tāpēc uzmanies ar vārdiem!

Hitlers ar Staļinu slepeni sadalīja Eiropu ietekmes zonās (vēlāk Hitlers savu draugu uzmeta, ja nebūtu uzmetis, tad sātana impērija neskaitītos pie ''sabiedrotajiem'' un mēs nebūtu zaudējuši neatkarību). Latvija nonāca Krievijas (PSRS) nagos. 1940. gadā pamatojot ar esošo sadarbības līgumu pieprasīja atļaut iziet cauri Rīgai ar sarkano armiju. Ulmanis domādams, ka tādā veidā glābs dzīvības ielaida. Kā zināms tas neko nedeva, jo tie okupanti slepkavoja, izvaroja un izsūtīja tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā vietējos krievus. Tas viss tiek saukts par Baigo gadu.

Gari te jāstāsta, tāpēc īsuma pateikšu, ka ienāca okupanti, ielika marioneti, fake balsojums (līdzīgi kā nesen Krimā bija) un pēcāk vāciešiem/leģionāriem padodoties Kurzemes katlā, kur mūsu brašie bāleliņi lielākoties centās noturēties pret šiem asinskārajiem nezvēriem bija varonīgi cīnījušies (un pretiniekam bija skaitliski krietni lielāki zaudējumi) sākās otrā padomju okupācija, kas ilga līdz Atmodas laikiem.

Tā kā nav apstrīdama okupācijas fakts! Starp citu atsevišķi Krievijas vēsturnieki to atzīst, ak vai viņi tiek pasludināti par nodevējiem! Zināt kāpēc? Tāpēc, ka Krievija ir būvēta uz neskaitāmu tautu kauliem un asinīm un lai nebūtu tautai jādomā, ka viņi ir sliktie, tad tiek glorificēts 2. pasaules karš (kā esmu lasījis tad liels skaits šī foruma lietotāju svin ''uzvaras dienu'' jeb okupācijas dienu). Tāpēc Putina sistēma nepieļauj ideoloģijas apšaubīšanu.

Tā kā ar okupācijas tēmu nejoko, ja vien negribi atrasties drošības instanču uzraudzībā (man ir gali, varu sarunāt)!

Vai ne? Es arī slāpstu :( ahhh, būs laikam speciāli tam jāatvēl laiks, izejas nav :-D:-|

Man lasīšanu ļoti atvieglo Kindle, gan pieejamības, gan līdzpaņemšanas ziņā. Bet tāpat stāv vesela čupa nopirktu un neizlasītu grāmatu. Man gan tas vairāk ir disciplīnas jautājums - cosmītī babelēt vienmēr prasa mazāk piepūles nekā lasīt, piemēram, pētījumu par moderās ģimenes institūciju vai daiļliteratūru savā klibajā vācu valodā. Šeit arī parādās prioritātes... (t)

Nu ja nav lasījsi neko, lai sāk ar Remarku. Lisabonas naktīm vai Rietumu frontē bez pārmaiņām. Ta ir plāna un ātri izlasās. Un, ja gribās padiskutēt, bet kaut kas aizmirstās, var ātri izlasīt vēlreiz. :D

Nu arī tiesa. :D Lai kā es sev censtos iestāstīt, ka cosmo es atpūtinu smadzenes starp darbu un darbu... nu nav tā. :D Tik pat labi varētu turēt blakus grāmatu un katru mirkli, kad smadzene sāk svilt, izlasīt pa lapiņai. Vai es to darīšu? Diezin vai...

Es zinu, ka Remarks te visiem patīk, bet man viņš ir no tiem autoriem, kur "vienu jau var", bet vairāk arī neprasās. Savā tīņu gadu grāmatu negausībā lasīju ārprātīgus daudzumus klasiķu un šis man sakāms par daudziem, īpaši par Hemingveju, Balzaku, Bronti, Igo. Tā problēmātika, kas tiek cilāta visos darbos ir +/- vienāda. Ja tas saskan ar paša iekšējo krīzi, tad, protams, var pavilkties līdzi uz diezgan daudziem sējumiem, bet tas nekad nav bijis manējais. No autoriem, kur man šķiet, ka es varētu lasīt katru viņu rindiņu, vakariņu iepirkumu sarakstu ieskaitot - Kamī, Kafka, Rušdi, Mērdoka, Atvuda, Markess, Borhess, Eko un Faulzs. Nav jau tā, ka viņu problemātika ir tik diži diferencēta, bet kaut kā manai sirdij tuvāka (t)

Redzi, bet tas tā tāpēc, ka Tu esi daudz lasījusi. Te savā ziņā piekrītu Salomē. Lai iemīlētu to pašu Kafku, ir jāiemīl lasīt. Es zinu, Tev grūti iedomāties kā tas ir. Tu noteikti jau bērnībā grāmatas "ēdi" vienu pēc otras. Bet ja cilvēks nav lasījis, tad tas sākumam būs par smagu.
Remarks ir vienkāršs. Viņš domā un izsakās vienkārši. Raksta diezgan vizuāli un nav gluži Koelju. Tas ir labs variants sākumam.

Par Remarku piekritīšu Bellei. Gadus 7 atpakaļ izlasīju Trīs draugus, par ko iepriekš biju dzirdējusi sajūsmas pilnas atsauksmes, un nepavilkos. Laikam man tuvāks cits Lielās Nelaimīgās mīlestības attēlojums. Raupjāks.
Pēcāk mēģināju lasīt vēl dažus viņa sacerējumus, tie neaizrāva. Galu galā, viņš taču visu mūžu rakstīja vienu un to pašu romānu, mainījās vien grādīgā dzira varoņu glāzēs.
Gribētu izlasīt Dzīvības dzirksti (jo atšķirīga tematika) un Melno obelisku (esot makten humorīgs).

Es laikam esmu iesprūdusi pusaudzības pūcīgi/potenciāli-autsaideriski/ar pasaules vienmuļību neapmierinātajā omā, jo aizvien sajūsminos par Selindžeru. Ir viņā kaut kas pārlaicīgi sajūsminošs. Tāpat pievienojos Ingas sacītajam par Kaningemu. Starp citu, kādā no agra pavasara diskusijām lasīju, ka neesi redzējusi A Home at the End of the World ekranizāciju. Vai ir izdevies noskatīties?

No vietējiem drusciņ pielūdzu Ābeli, no klasiskākiem: Ezeras proza, Belševicas dzeja, Zīverta dramaturģija. Un Anšlavs Eglītis - konfekte! Līgavu medniekus pielīdzinu pasaules klases literatūrai.

Bet, kā jau teicu, pamatu apgūšanai lasītu Bībeli (nevajag raut no vāka līdz vākam, bet pamazām, izgaršojot (nevis valodu, bet domu) un apsmadzeņojot) un sengrieķu mītus.

hanna, jā, tajā pašā dienā nsokatījos :)
Bet grāmata man patika labāk. Tā filma bija tik īsa... :D Saktījos un atcerējos visu, kas filmā netika iekļauts. Dažas pat, manuprāt, ļoti kinomatogrāfiskas ainiņas, ar kurām pati studiju gados spēlējos. Kaningems vispār ir tāds ķinis.
Un Selindžers, protams. To es pavisam aizmirsu.
Bet par Remarku. Nu protams, tas tā arī ir. Es pusaudžu gados izlasīju visu Remarku. Un ja man jautātu, kas bija kurā grāmtā, es diez vai varētu izstāstīt. Viens un tas pats. :D
Spilgti atceros tikai Rietumu fronti, jo 10. klasē rasktīju kaut kādu sacerējumu un to grāmatu tā sacerējuma laikā izlasīju 3 reizes, un Lisabonas naktis, jo nesen tās izlasīju draudzenei priekšā, jo viņa man arī nav baigais lasītājs. Nosēdināju priekšā un teicu: "Mēs mācīsimies lasīt." :D Viņai baaagi patika. Tas, man vēl jo vairāk liek domāt, ka Remarks priekš lasīt sākšanas varētu strādāt.

No mūsējiem es stāvu un krītu par Daci Priedi. Viņa jūt un domā uz manas stīgas.

Un Priede vispār arī viegli lasās.

Šķiet pat riebīgi Zigfridam atbildēt, bet nu ko tur - nevienā vietā neminēju, ka filmas ir vēsturiski patiesas vai spēj patiesi izglītot. Tās ir vairāk domātas, lai autore spētu saprast, kas tieši pašai interesē un ko papētīt sīkāk. Par avotu šķirošanu arī jau minēju - jāmeklē objektīvi viedokļi, ko izdarīt ir visai grūti.
Iesācējam arhīvā nav, ko darīt. Ir jābūt zināmai bāzei par tematu.
Bet par eksistenciālismu runājot, uzskatu, ka ar to noteikti nevajadzētu sākt. Līdz tam ir jāizaug, lai nesabojātu priekšstatu. Kā arī tas pats Sartrs, manuprāt, ir pietiekami smags pat kādam literatūras entuziastam.

Biju nosolījies vairs publiski šajā mēslu bedrē neko nekomentēt, bet ja te tādas lietas sāk muldēt tad mans pienākums ir iebilst.

Zigfrids Latvijas okupācija nav apšaubāma! Par pretēju viedokli draud kriminālatbildība, tāpēc uzmanies ar vārdiem!

Hitlers ar Staļinu slepeni sadalīja Eiropu ietekmes zonās (vēlāk Hitlers savu draugu uzmeta, ja nebūtu uzmetis, tad sātana impērija neskaitītos pie ''sabiedrotajiem'' un mēs nebūtu zaudējuši neatkarību). Latvija nonāca Krievijas (PSRS) nagos. 1940. gadā pamatojot ar esošo sadarbības līgumu pieprasīja atļaut iziet cauri Rīgai ar sarkano armiju. Ulmanis domādams, ka tādā veidā glābs dzīvības ielaida. Kā zināms tas neko nedeva, jo tie okupanti slepkavoja, izvaroja un izsūtīja tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā vietējos krievus. Tas viss tiek saukts par Baigo gadu.

Gari te jāstāsta, tāpēc īsuma pateikšu, ka ienāca okupanti, ielika marioneti, fake balsojums (līdzīgi kā nesen Krimā bija) un pēcāk vāciešiem/leģionāriem padodoties Kurzemes katlā, kur mūsu brašie bāleliņi lielākoties centās noturēties pret šiem asinskārajiem nezvēriem bija varonīgi cīnījušies (un pretiniekam bija skaitliski krietni lielāki zaudējumi) sākās otrā padomju okupācija, kas ilga līdz Atmodas laikiem.

Tā kā nav apstrīdama okupācijas fakts! Starp citu atsevišķi Krievijas vēsturnieki to atzīst, ak vai viņi tiek pasludināti par nodevējiem! Zināt kāpēc? Tāpēc, ka Krievija ir būvēta uz neskaitāmu tautu kauliem un asinīm un lai nebūtu tautai jādomā, ka viņi ir sliktie, tad tiek glorificēts 2. pasaules karš (kā esmu lasījis tad liels skaits šī foruma lietotāju svin ''uzvaras dienu'' jeb okupācijas dienu). Tāpēc Putina sistēma nepieļauj ideoloģijas apšaubīšanu.

Tā kā ar okupācijas tēmu nejoko, ja vien negribi atrasties drošības instanču uzraudzībā (man ir gali, varu sarunāt)!

Tas ir visinteresantākais, ka nu jau mūsu valstī kriminālatbildība draud par VIEDOKLI. Nevajadzēja pārstāstīt to, ko LV varas šodienas oficiālā ideoloģija stāsta pie katras izdevības vietā un nevietā, - liekas pūles, jo šo tāpat esmu dzirdējis neskaitāmas reizes un jau no galvas zinu. Kaut kā atgādina vecāku stāstus par tālajiem 1970-iem. Tad arī par VIEDOKLI varējuši esot nonākt stūra mājā uz pārrunām, un gali tur tolaik esot bijuši diezgan daudziem, kuri šodien pilnīgi dziesmas ar pilnīgi pretēju semantiku tekstā dzied. Neiezīmējas kādas paralēles, ne?
Redzi, es esmu iepazinies ar viedokli arī no otras puses. Vēsturnieks neesmu, ne lai apstiprinātu vienu, ne - otru pozīciju. Un, kā darbojas propaganda, arī ļoti labi zinu, kā austrumu, tā rietumu, tā arī vietējā, tāpēc, lai kko runātu un kaut kam svēti ticētu, uz citu cilvēku iepriekš sagremotu informāciju esmu paradis nepaļauties, - pārāk bieži, papētot tuvāk, viss izrādās pilnīgi savādāk.