Uztaisa un pienes man kafiju/tēju, nereti arī ēdienu;
Nopērk/izmaksā kaut ko garšīgu, kādu kokčiku, biļeti kādam pasākumam u.c;
Atbrauc man pakaļ, aizved, kur vajag;
Izdara to, ko palūdzu;
Bieži tā pat vien apkampj, sabučo, pasaka kaut ko mīļu jeb, citiem vārdiem sakot, liek justies mīlētai :-)
Mani nelutina, jo uzskata, ka viņam no tā nekāda labuma nav.
Un izskatās, ka te dažas īsti nesaprata jautājumu. Tika prasīts-KĀ jūs lutina, nevis VAI jūs lutina. (t)
Es īsti nesaprotu, kāpēc šajā diskusijā visas sauc to par mērīšanos (lai gan vismaz manis minētie veidi pa lielam ir vairāk garīgi ne materiāli uzmanības apliecinājumi), kamēr diskusijās, kas tiešām ir konkrēti vērstas uz materiālismu, piemēram, par jauno projektu dzīvokļiem, savām algām, dārgiem restorāniem un kosmētiku (gandrīz) visas aktīvi izsakās, kurai kas ir un kur kura tērē cik... :-/
Vēl iedomājos ļoti būtisku lutināšanas veidu mūsdienās - nebaksta telefonu, kamēr es ar viņu sarunājos. Diemžēl daudzi pārīši restorānos skatās nevis viens uz otru, bet ierīču ekrānos.
Visu laiku samīļo mani, dod buču uz pieres, man tas tik ļoti patīk, kad iedod buču uz pieres, jūtos tik pasargāta uzreiz, nezinu, tas laikam man ir tik svarīgi, ja nedod bučas uz pieres, varu sapukoties :-D
Un bučas uz degungala ir dikten mīļas (l)
Vēl iedomājos ļoti būtisku lutināšanas veidu mūsdienās - nebaksta telefonu, kamēr es ar viņu sarunājos. Diemžēl daudzi pārīši restorānos skatās nevis viens uz otru, bet ierīču ekrānos.
O jā, vēl nesen ar draugu tieši par šo runājām, ka labi, ka mums tā nav. :-D