Šoko, ja netiki, netiki. Tātad nebija lemts. :-) Sūti vien e-pastu drauga tēvam. :-D Varbūt tieši tur viss sanāks! :-)
Labrīt! (nezinu, man pēdējā laikā rīts ilgst no deviņiem līdz trijiem. bez pusdienlaika :-D)
Vakar parāva uz asarām, saprotot, ka esmu tieši tur, kur biju sākumā. Viena pati. Apkrāvusies ar pienākumiem pret citiem. Šis būs jāmaina, savādāk kur paliks pašas dzīve. (t)
Jūnijs tāds nedaudz dīvains, bet man tā ir katru gadu. Galvenais tikai pašai nesajukt prātā. :-D Mazgājot traukus, domāju, kāpēc es nespēju neko izdarīt pēdējās dienās. It kā pirms aizmigšanas nosolos, ka izdarīšu to un to, bet kad pienāk rīts - nekā. Visas apņemšanās izgaisušas. Nonācu pie secinājuma, ka, pirmkārt, aizbildinājumi nekam neder, jo pagājušo gad ar visiem eksāmeniem paspēju vēl brāli pieskatīt visus trīs mēnešus un viss bija jauki, un, otrkārt, es visticamāk nemāku vairs atļaut sev atpūsties darot neko. Jāsaņemas un jātiek ar sevi galā.
Runājot par grāmatām, šobrīd man paralēli notiek divu grāmatu lasīšana - Haruki Murakami "1Q84" otrā daļa un Emma Donoghue "Room". Un jau rindā gaida vēl pāris grāmatas, kā arī sirdsapziņu nospiež darbi, kuri iesākti jau sen, bet nekādi netiek pabeigti. Redzēs. :-)
Pozitīvu domu un darbu pilnu dienu, jo šodien taču PIEKTDIENA! (l)