Sveikas, vakar strādājot darbā novēroju ļoti nepatīkamu skatu. Ienāk mums māte (gadi 22 maksimums) ar bērna ratiem. Kamēr es apkalpoju klientu - šī ņem ar saviem ratiem un brauc viņam virsū ar ļoti dusmīgu acu skatienu - rau, tiešām neredzi, ka es ar saviem ratiem ienācu tikko pirms sekundes un nevari atbrīvot man ceļu? Ne vārda nebilda, bet brauca virsū. Vai tas ir normāli?
Lai gan viena arī - sāka man pa visu veikalu baurot, kad palūdzu, lai nostājas rindas galā un apkalpoju rindas kārtībā, nebija jau gara rinda, četri cilvēki, bet šai jālien pa priekšu, jo "mazs bērns" viņai gaida. Man vienalga. Kādam citam suņuks vai slima oma gaida.
Cita arī aizbrauca neapmierināta, jo nevarēja pagaidīt divas minūtes, kuru laikā nevarējām apkalpot tehnisku iemeslu dēļ. Un kāpēc negaidīja? Tā paša nodrāztā iemesla dēļ. Mazs bērns gaida.
Kāpēc tieši viņas domā, ka pasakot šos "maģiskos" vārdus pēkšņi viss sāks strādāt, visi aizmirsis savas rūpes un būs šī grūtniece saules gaismas apmirdzēta, ap kuru pasaule griezīsies.
Pašai būs bērns - un ziniet - šis māca kā nevajag.
Brīva vieta pārdomām un komentāriem.
245
