1 gads - kritiskais punkts attiecībās??

Jums tieši šodien 1 gads paliek?

Mums arī drīz pēc pirmās kopābūšanas gadadienas sākās pamatīgi strīdi, kaut kāds apnikums attiecībās un tā. Bet es to norakstu uz to, ka tas bija laiks, kad dažādu iemeslu dēļ mums abiem bija pārāk daudz brīva laika un bieži vien visu dienu pavadījām kopā istabā bezdarbībā un interesantākais dienas notikums bija kašķis..varbūt jums ir kas līdzīgs?

Vai neesat dzirdējuši par uz sevi vērstu psiholoģisko programmēšanu? Ja domājat, ka 1, 3 un 7 ir kritiskie punkti, tad zemapziņa nodrošinās, lai tā arī būtu. Izdomās kaut kādus bzdingus, lai sačakarētu Jums dzīvi ..
Es neticu nekādiem kritiskajiem punktiem un apzinos, ka viss ir manās rokās - ja es uzvedīšos kā mudaks, tad arī mana sieviete mani izmetīs ar spērienu pa pēcpusi, ja es mīlēšu savu sievieti katru dienu, tad viņai nebūs ne iemesla, ne laika, lai piesārņotu savu prātu ar domām par krīzēm.

Es neticu nekādiem kritiskajiem punktiem un apzinos, ka viss ir manās rokās - ja es uzvedīšos kā mudaks, tad arī mana sieviete mani izmetīs ar spērienu pa pēcpusi, ja es mīlēšu savu sievieti katru dienu, tad viņai nebūs ne iemesla, ne laika, lai piesārņotu savu prātu ar domām par krīzēm.

Forši teikts. :-) Krīzes jau, ja tā dēvē, visiem gadās. Domāju gan, ka katram savā laikā, kādam mazāk, kādam vairāk. Svarīgi, kāds tam iemesls un vai abi partneri var ar to tikt galā.

Vispār jau grūti pateikt, ko katrs uzskata par krīzi. Mani draugi kaut kad teica - mēs neesam strīdējušies jau cik tur tos gadus. Es izbrīnā iepletu acis, jo, manuprāt, viņi pastrīdējās samērā regulāri, bet, redz, viņi tādu ikdienas pakasīšanos neuzskata par strīdu. Laikam viņiem strīds skaitās tikai tad, kad otrs aiziet un aizcērt durvis vai met otram ar šķīvi :D Manuprāt, ikdienas kašķi ir ikdienas kašķi, bez tiem reti kuram izdodas dzīvot. Vairāk sliecos uz to, ka attiecību sākumā krīze iestājas brīdī, kad izbeidzas iemīlēšanās sajūta un smadzenes atgriežas normālā darba režīmā :D Un tad ir jautājums vai tiek tam pāri vai nē. Ja nesakrīt domas fundamentālos jautājumos, tad to var dēvēt par krīzi un domāt vai vispār ir jēga attiecības turpināt. Jo, piemēram, ja attiecības virzās tālāk, tad bērna piedzimšana varētu būt nākamais lielais pārbaudījums attiecību noturībai. Autorei ieteiktu nestrebt karstu.

Protams, ka vispirms jādefinē, kas ir strīds, lai varētu par to diskustēt. Krīze psiholoģijas kontekstā ir arī pirmā bērna piedzimšana. Tas nozīmē, ka krīze ir situācija, kurā tiek piedzīvots kāds zaudējums, lomu maiņa. Piemēram, sievietei galvenā loma nav mīļotā sieviete, bet māte, jo tas vienkārši tā dabā iekārtots, tāpēc arī vīrietis var justies pamests novārtā, greizsirdīgs, tiek zaudēts pāra laiks uttz,utjp. Bet, protams, tas ir INDIVIDUĀLI. Arī attiecību krīzes laiks ir individuāls. Tie gadi ir vidēji aprēķināti, kad beidzas romantiskais periods, kad jābūt attiecību tālāk virzībai etc. Un tie dabīgi procesi, bez krīzēm mēs nevarētu attīstīties.
Par tēmu. Ja labie brīži ir vairāk nekā slikto, attiecības galvenokārt ir harmoniskas, mierīgas, DROŠAS (ir sajūta, ka strīda laikā nebūs šķiršanās, vai nav jāzīlē, vai to draudzenes dzd pēc mēneša pavadīsiet kā pāris), Ja strīda laikos nav emoc./fiziska vardarbība, pazemošana, personīgu apvainojumi, ir spēja atvainoties, rast kompromisus, tad tie esošie strīdi ir veselīgi un pat vajadzīgi, lai iemācītos, kā tikt ar to galā. Nonākt pie atziņas, ka attiecības tomer ir darbs.

Nezinu, kaut kā nav bijis laika krīzei. :) Jā, laiku pa laikam gadās kašķi, grūtāki periodi (nu, kad bērni slimo, kad nesanāk laika pabūt divatā, kad par kaut ko nesakrīt domas utt.) Man šķiet, ka ir diezgan muļķīgi atsaukties uz krīzi, kad iestājas rutīna. Tā ir atbildības novelšana uz kaut kādu ārēju lietu, bet attiecības jau veido divi cilvēki, nevis divi cilvēki un trešais spēlētājs krīze. :)

Bez krīzēm nav ne attiecību, ne personības attīstības. Galvenais ir saprast, ka pie nesaskaņām un pat skaļākiem strīdiem nevajag uzreiz skriet pie cita, jo arī nākamajās attiecībās būs strīdi, nesaskaņas un domstarpības. Viss vienkārši sāksies no gala.

Mums ir 3 gadu krīze, kas sāk pierimties. Esam izstrīdējušies, izlikuši visu aizvainojumu ārā, izkāvušies (nejau pa nopietno) un izraudājušies. Abi apsēdušies un lēmuši - iet katram savu ceļu vai tomēr kopā. Ir savādāk, bet es neteiktu, ka sliktāk. Galvenais jau, lai abi kopj attiecības, nevis viens cīnās un kaut ko mēģina glābt. Ja abi, tad ir vērts, ja tomēr viens, tad labāk atmest ar roku arī pēc 7 gadiem:-)

Ta varetu but jo ap to periodu nokrit rozaa brilles. Protams visur ir isnemumi kad tas notiek. Bet katra zina attiecibas vairak iezogas rutina, uz otru sac skatities realak ja ta var teikt. Un nereti ap so periodu vai nu tu sac stiprak iemileties vai otradi, saproti, ka neka vairs nav.

Kura te brīnījās par krīzēm pēc 10 un vairâk gadiem? Tas ir īstais krīžu laiks :-D Otrs jau ir paspējis piegriezties un reizēm gribas uzšaut vien par to, ka pārāk skaļi elpo :-D
Bet ja nopietni, tad strīdēties ir par ko vienmēr. Un krīze nav strīdi, tas ir brīdis, kad liekas, ka abi vairs neskatās vienā virzienā, bet katrs savā. Un tad rodas pārdomas par attiecību virzību, nākotni utt.
Manās attiecībās krīze ienāca pēc 10 gadiem kopā būšanas. Likās, ka esam izauguši par diviem pilnīgi atšķirīgiem cilvēkiem, kam kopā vairs nav ko darīt.

Iepriekšējās attiecībās, kas veidojās "normāli" un pakāpeniski arī bija sāpīgie punkti, ar vienu bijām pārāk jauni un dumji, lai spētu pielāgoties, ar otru nesakrita vecumi un nākotnes redzējums. Pirmie gadi ideāli gludi.
Savukārt, ar vīru viss bija otrādi. Visas problēmas bija sākumā, pirmais gads/divi, bet tādas pamatīgas, kas lika pacīnīties par to, lai vispār varētu būt kopā. Toties tagad mums ikdienas kašķu gandrīz nav, man būtu vienalga - viņš varētu zeķes šķīvī salikt :-D
Jāsaka gan, ka kritiskie brīži mums ir tad, kad nav laika pabūt kopā, divatā. Tad abi dusmojamies, līdz saprotam, kas par vainu un labojam.

Es reiz lasīju ģimenes psiholoģijas grāmatā, ka iemīlēšanās periods (ķīmija) ilgst aptuveni 2 gadus. Pēc tam sākas kašķu periods un tikai tad, kad visi kašķi ir kopīgi sagremoti, sākas mīlestība. :D