Labrīt!
Kā jau tēmas nosaukums vēsta, man ir dažas pārdomas par savu dzīvi. Tāpēc gribētu nedaudz izkratīt sirsniņu un labprāt uzklausīt jūsu stāstus, kas saistīti ar šo tēmu.
Ar puisi kopā esmu 1 gadu. Ir labi, lai gan nekāda trakā dzirkstele starp mums nav. Bet viņš izturas pret mani labi, neviens nekad tik labi pret mani nav izturējies. Saka, ka mīl mani, ir ieminējies par bērniem un laulībām. Tomēr pēdējā laikā parādās dažādi kašķi. Gan par sīkumiem, gan par nopietnākām lietām. Un man rodas pārdomas, vai tā ir tikai 1 gada attiecību krīzīte, vai tomēr kas cits.
Prāts un sirds ir apjukuši, nezinu, ko darīt. Zinu, ka attiecībās ir daudz jāiegulda un tās ir jākopj, un mēs cenšamies to darīt - par visu runāt, rast kompromisus, bet tā vien liekas, ka viss jūk un brūk.
Visam pa virsu doma - varbūt es negribu viņu laist vaļā tikai tāpēc, ka man ir bail, ka neatradīšu nevienu citu...
136
