Aj, nu it kā sīkums. Viss jau sākās vakar, kad viens visu laiku ņirgajās, ka esmu kaut kāds Džokers, jo biju uzvilkusi nesaskaņotu biksi ar jaku (es esmu mājās, laukos), ok, visu laiku par to pieminēja, noklusēju, centos pasmieties pretī, bet uz beigām jau mazliet aizkaitināja. Labākā draudzene pat muti neatvēra, lai kaut ko pateiktu, pasmīnēja tikai. No rīta gāju ārā, jau redzēju skatienus, ka atkal kaut ko tas čalisa ņirgājas un šie smejas. Pēc tam aizrādīju, ka draudzenes puisis alus bundžas met zemē, jo nu nav smuki, uzreiz vārds pa vārdam - es esot perfektā princese, lai aizveros (to manas draudzenes čalis, kurš ir nu ļoti neaudzināts), beigās sāka ņirgāties, lai es ejot visiem mašīnas iztīrot, ja jau man patīk vākt... aj, nu izklausās visi sīkumi, kas tā arī ir, bet man asaras kā pupas tagad birst, par viņiem man viens pīpis, bet no draudzenes neko tādu negaidīju, bet es jau kuro reizi pārliecinos, ka es esmu vairāk gatava iestāties par viņu kā viņa par mūsu draudzību. Sīkumi, bet tiešām asaras acīs tieši draudzenes dēļ. :'-(