Fobijas jeb bailes

Mana lielākā fobija ir klaustrofobija. Man ļoti bail ir no mazām šaurām telpām, kā arī no liftiem kaut kādiem bunkuriem un tamlīdzīgām telpām. Bailes pastiprinās ja tur vēl ir tumšs. Šausmas...

Akrofobija - bailes no augstuma, kas ir liels šķērslis daudzām lietām, ko gribētu izdarīt - izlekt ar izpletni, lidot ar gaisa balonu, utt. Tafefobija - bailes tikt apglabātai dzīvai, batofobija - bailes no dziļiem ūdeņiem, peldēt varu tikai vietās, kur zem kājām jūtu pamatu, citādi uzreiz zaudēju peldētspēju.

Čūskas un zirnekļi nepatīk, bet tās nav bailes, drīzāk riebums.

Man ir bail lidot.
Bail ir no iršiem, lapsenēm (bail tik ļoti, ka veselais saprāts atslēdzas (t) ).
Bail ir no sprādzieniem (nepatīk būt tuvu salūtiem, sirdī iestājas panika no tiem trokšņiem, lai gan skats patīk).

Tafefobija - bailes tikt apglabātai dzīvai sis laikam visam ir:-D

Kaa sauc fobiju kur bail no grutnieciibas un dzemdiibam ?

MADasaHATTER internetā visu ko var atrast, bet tādu fobiju grūtniecībai gan ne.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Fobiju_uzskaitījums

dazas nu tik stulbas:d

Kaa sauc fobiju kur bail no grutnieciibas un dzemdiibam ?

Tokofobija. Latviski resursu nav, bet angliski gan - tokophobia.

Man arī ir klaustrofobija , kad ieeju ŠAURĀS UN TUMŠĀS telpās ir sajūta ka nevaru paelpot .
Tādā gadījumā man ir arī arahnofobija ( bailes no zirnekļiem ) :-D

Bail ir no sprādzieniem (nepatīk būt tuvu salūtiem, sirdī iestājas panika no tiem trokšņiem, lai gan skats patīk).

Es šo nesauktu par fobiju, bet gan pamatotām bailēm :)

Venustrafobija — bailes no skaistām sievietēm si bus erdija fobija:-D:-D


Triskaidekafobija — bailes no skaitļa 13
Agorafobija — bailes iziet no mājas, pamest kādu drošu vietu
Aliumfobija — bailes no ķiplokiem
Amatofobija — bailes no putekļiem
Ambulofobija — bailes staigāt

Arakibutirofobija — bailes, ka riekstu eļļa pielips pie smaganām
Aritmofobija — bailes no skaitļiem
Aurofobija — bailes no zelta
Automisofobija — bailes palikt netīram


un vel daudzas vnk wtf smiekligas:-D:-D

Augstums, čūskas, saslimt ar vēzi, līķi/miris ķermenis

Nezināšu tos nosaukumus, bet man ir vairākas fobijas.
Bailes no dziļiem ūdeņiem ( nespēju peldēt tur, kur nevaru aizsniegt zemi, kādreiz tā nebija),
Bailes no kukaiņiem un rāpuļiem - gandrīz visiem,
Bailes no horizontālajiem solārijiem ( no šaurām telpām vispār nav, bet guļot solārijā vienmēr sākas panikas lēkmes, tāpēc vairs neapmeklēju),
Bailes no tumsas ( nu jau mazāk nekā kādreiz),
Bailes no spokiem.
Gan jau vel kkas ir

solariju neapmekleju:-D bet visu laiku solarijs associejas ar final destination 3 ,kur tas meitenes sadega dzivas

Jap Jap MAD, man tiesi tas pats. Bail, ka ielūzīs, lai esmu viegla :-D

Man ir klaustrofobija un ne tikai tā, ka tās ir manas iedomas - tā man reizēm tiešām traucē dzīvot :-/
Piemēram, gadās, ka vīrs mani naktī miegā ir apskāvis un es miegā jūtu, ka nevaru pakustēties un pamostos ar kliedzienu..

Neatradu nekur bet man drausmiigi nepatik tarakaani, ja kaut vienu iereudzitu, panika butu un liktos ka sie visur raapo.:-D

Un vel taadas kaa bailes no nezinaamaa, bet taa nav fobija gluzi. Drizak panikas leekmes kas rodas ne no kaaa. Kaa piemeers palikt bez darba un jebkaadiem ienaakumiem, paraadsaistiibaam, palikt vienai visu dzivi untm..

Nu tādu īstu baiļu vai tobiju nav.
Nēsmu pārāk lielā sajūsmā par kukaiņiem. Nepatīk kad tie man nezonot rāpo pa mani. Tad es izpaužos dažādi : sāku skraidīt apkārt, izģērpties vai gluži vienkārši nositu.

Ir bailes no augstuma, bet tā nav fobija. Nesen biju Tarzānā un tās bija šausmas, bet izgāju visu, izņemot spēka trasi. Bailes kā bija, tā palika, bet gandarījuma sajūta ir.

Smieklīgākā liekas fobija no pīles, kas kaut kur pasaulē ir un vēro. Vienreiz ar draugu sēdējām tējas namiņā un aiz koka pabāza galvu pīle un sāka skatīties uz mums. Toreiz par to fobiju atcerējāmies un sasmējāmies. :D


Bet man pašai ir fobija no slimībām, tā ir īsta un man ir sagādājusi daudz negatīvu brīžu. Esmu taisījusi vienas un tās pašas analīzes 4x, lai pārliecinātos ,ka nav viena vai otra slimība, par kuru esmu izlasījusi internetā un sadomājusies. :D Tagad var pasmieties, bet toreiz tiešām biju panikā.

Vēl viena ir no miroņiem. Nevis vienkārši nepatīk (kuram gan patīk!), bet gan pilnīgi sāk raustīties rokas no nerviem, laikam "nervu tiks". Pēdējās bērēs vispār pat neiegāju atvadīties, bet mācītājs jau pie kapa gribēja, lai mēs ar māsu kā mazmeitas apsedzam zārku (aizvērtu) ar segu. Es aizbēgu uz pašām beigām, jo sākās panika un roku trīce, bez maz vai histērija. Un ne jau no tā, ka es ļoti pārdzīvotu par to cilvēku, bet gan par to, ka man jāiet tuvu klāt mironim. :-O:-O:-O

No augstuma bail ja nejūtos droši.

Man ir ichthiofobija jeb bailes no zivīm :-(