Man ir tieši tāpat. Nekadi nevostongi nelīdz. Vienu bīdi, kad bija galīgi slikti, dzēu antidepresantus. ļoti palīdzēja. Padzēru pusgadu. Tad divus gadus bija miers, un atkal uznāca. Galvenais, ka es tā ieciklējos uz to bezmiegu, ka ne par ko citu nevaru tādos bīžos domāt. Visur intenetā uzsvērts miega svaīgums un kad nevaru iemigt tad nāk virsū domas- ārprāts, ārprāts, nevaru aizmigt. Un es arī jūtu to brīdi, kad it kā tūlīt aizmigšu, un kā pieslēdzas domas tam, tā pilnīgi karsts pār ķermeni pārskrien, un atkal miegs vējā. Esmu piefiksējusi, ka mana nervu sistēma ir šausmīgi viegli satraucama, un pie mazājajiem streseim bezmiegs klāt. šobrīd es, kad uznāk bezmiega lēkmes, dzeru kvetiapīnu. Jo somnols man nelīdzēja. Jo tas ir paredzēts tikai aizmigšanas veicināšanai. Es pēc viņa tāpat pēc 1-2 h biju augšā, ja vispār aizmigu. Tāpēc psihiatrs izrakstīja kvetiapīnu. Diezgan miegaina sajūta no viņa nākamajā dienā, bet stresainos brīžos es labāk cīnos ar miegainu sajūtu, nekā ar bezmiegu. Dažreiz ksanaks palīdz iemigt, jo nomierina nervus, bet to cenšos pēc iespējas retāk, jo psihiars teica, ka pie tā var pierast un diezkas tad neesot. Kvetiapīns tādā ziņā nekādu atkarību neraisa. Lūk tā. Pie visa vainīga jūtīga nervu sistēma :)