Kad uzsākt kopdzīvi?

Nu es, piemēram, arī ievācos kopā, jo plānojām kopīgu nākotni un pēc ievākšanās arī sekoja bildinājums. Viņs sekotu arī tad ja būtu dzīvojuši atsevišķi, taču tik ļoti gribējās būt kopā, kopīgā miteklī. Es jau nemaz neuzskatu, ka jādzīvo kopā ar kādu, ko nemīli tīri testiņa pēc. Bet, kā te tika minēts, ka pirms bildinājuma vai kāzām nevajag dzīvot kopā, man šķiet apsurdi. Spriežu pēc savas pieredzes. Nu ievācos pirms bildinājuma. Nu un? Tāpat pēc 3 mēnešiem tiku bildināta un jūtos laimīga. (l)Tas gredzens pirms nemainītu it ne ko.

Draugs gribēja, lai ievācos pie viņa apmēram kādu mēnesi pēc tam, kad sākām satikties, bet es ievācos tikai pēc kāda pus gada. Likās, kas tas ir nopietns solis un bija mazliet bail kā viss būs, bet reāli uzsākot kopdzīvi nekas nemainījās, viss tikai palika vienkāršāk. Šobrīd vairāk tā nevilcinātos, sāktu kopdzīvi daudz ātrāk. Pirms ievācos neko nerunājām par finansēm un darbu dalīšanu, un mums ar to nekādu problēmu nav, viss pats sakārtojās, bet mums arī nav nekādu darbu dalīšana, tas, kuram ir iedvesma tajā brīdī, tas arī kaut ko dara mājās.
Kad es ievācos, es neko neplānoju, vienkārši tajā brīdī tā likās pareizi, nezināju vai mēs ilgi būsim kopā vai precēsimies utt. Nekad neprecētos ar cilvēku, ar kuru nebūtu dzīvojusi kopā, tomēr uzskatu, ka sākumā ir jāpadzīvo kopā, jāiepazīst vienam otru ikdienā un tikai tad var precēties, bet nu man laulība neliekas nekas tik nozīmīgs un nav galvenais dzīves mērķis.

tiešām nekad, teiksim, gada laikā , meitene ne reizi neuzzinātu par dzerstiņiem vai vispār attieksmi pret tusiņiem unregulāru iedzeršanu? Tātad, kamēr divas dienas nedēļā ir kopā un aiziet uz kopīgu tusu - uzvedas pieklājīgi un nepārdzer jégu, bet patiesībā, kad ir viens, katras sestdienas tusē līdz rītausmai piedzeras kā lops?...

Man šādi ir gadījies. Ne gada laikā, bet 9 mēnešu laikā ne reizes neuzzināju, cikos viņš no rītiem nāk mājās. To, ka iet ar draugiem, zināju, bet tad arī netraucēju. Ja divos naktī saņēmu sms, ka viņš iet gulēt, tam arī ticēju, jo nebija pamata neticēt - tusiņi, kuros bijām bijuši kopā, ap to laiku arī beidzās.
Pirmos 2 mēnešus, kad dzīvojām kopā, viņš ar draugiem vispār nekur negāja. Mani tas nedaudz izbrīnija, bet neko neteicu. Un tad sākās - aizgāja. Ok, vienreiz, ilgi nekur nav bijis, pārnāca 6:30 tāds, ka varētu teikt, ka viņu atnesa - draugs bija kopā ar viņu, lai pārliecinātos, ka šis durvis spēs atslēgt. Neko neteicu, jo tomēr pāris mēnešus nekur nebija bijis. Pēc tam 2 nedēļas atkal nekur negāja. Tad aizgāja atkal - atkal tas pats. Vēl pēc mēnešiem 3 tas jau notika 2x nedēļā. Kopā nodzīvojām tieši 9 mēnešus. Ilgāk es to neizturēju.

Iepazīt cilvēku pilnībā nekad nebūs iespējams! Un salīdzinājums ar bērnu dzimšanu... Tu nekad nevarēsi zināt, kāds vīrietis būs tēvs un kāda tu pati māte pirms jums būs piedzimis bērns. Vari nojaust tikai, bet reāli tas būs redzams tikai tad, kad tas notiks.

Kaut kur, savā ziņā, nekad nevarēsi zināt, kāds vīrietis būs vīrs, kamēr neapprecēsies. Itkā jau nelas nemainīsies, bet tomēr... Grūtības dzīvē sastopamas itin bieži un sakrāmēt koferus promiešanai bez laulībām ir vieglāk. Laulības tomēr mūsu galvās stiprina to pārliecību, ka konflikts jārisina.

Nekur arī neteicu, ka hops un jāprecas. Vnk nav iespējams iepazīt cilvēku pilnībā. Trauku mazgāšana, mājas uzkopšana, finansiālais sadalījums - viss būs kārtībā, ja pastāv uzskats, ka jūs abi esat viens priekš otra līdzvērtīgi partneri. Un to var noskaidrot nedzīvojot kopā - no attieksmes, sarunām, no sīkām pazīmēm ikdienā (kādas attiecības ar vecākiem, kolēģiem; kā uztver bērnus, dzīvniekus, sievietes kopumā u.tml.). Nu te varētu veselu psiholoģijas grāmatu uzrakstīt...

Atkal jau - neesmu pret dzīvošanu kā tādu kopā. Ja pārim ir skaidrs, kurp ved viņu attiecības, nav vairs īsti nozīmes - vispirms apprecēties un tad dzīvot kopā, vai dzīvot kopā un apprecēties. Taču ļoti lielai daļai nekas nav skaidrs par otru, nav pārliecības par pašu jūtām, nav nojausmas par kopīgu nākotni - padzīvos kopā un tad redzēs... Es runāju par to, ka te ir dažādi motīvi kopdzīvei.

Alexxa, nu pari vainīga, ka esi tik diplomātiska... :D Nav ļauni domāts, bet te izskanēja doma par "gribās visu laiku būt kopā" situāciju un tādai ir jābūt pirmajā attiecību laikā. Teiksim tā, es būtu bijusi riktīga skabarga pakaļā - zvanītu nelaikā, uzrastos nelaikā, šo to pārbaudītu no attāluma. Manam vīram (toreiz vēl nebija) varēju zvanīt nakts laikā, pasaukt un viņš atskrietu. Es to principa pēc izdarīju, lai redzētu vai tie nav tukši vārdi. Nesaku, ka tas paglābtu no visiem gadījumiem, kad cilvēks var melot... Bet nu tā, no manas pieredzes - es pazinu viņa draugus, pazinu vecākus, zināju, kur strādā un, kur mācās, visur biju pabijusi. Tikāmies katru dienu pēc lekcijām. Brīvdienas pavadījām kopīgos izbraucienos. Būtībā, visu brīvo laiku pavadījām kopā. Uz tusiņiem vispār negājām - cik nu par tusiņiem var saukt draugu pasēdēšanas. Abi - introverti cilvēki esam. Patika būt vieniem, bet kopā. Par mājassoli - viss bija skaidrs. Mamma tur uzkopa un gatavoja, dēliņš bija izlutināts. Man nevajadzēja dzīvot kopā, lai to saprastu. Un viņš nekad nebija dzīvojis atsevišķi no vecākiem (vēl jauni bijām). Nu un tagad pasakiet man, kāda bija varbūtība, ka apprecoties, viņš izrādītos savādāks?... Jā, raksturi mums traki, bet to arī jau sapratām pirms kāzām. Tālāk jau bija vnk pieslīpēšanās un teritorijas sadalījums. Nezinu... Ideālu cilvēku nav. Jautājums tikai, cik daudz esat gatavi izdarīt, lai paliktu kopā.

Nav gan, jo tajā nedēļā tomēr piedomās pie tā ko dara un nedara.Jānodzīvo ir ilgāks laiks kopā lai pamanītu visus ikdienas paradumus. Reizēm vajag vairākus gadus lai tos pamanītu pat.

Nav nācies satikt tādus vīriešus, kas gadiem slēpj savus netikumus. Tāpat kā ar ciemiņu, kurš ierodas pie tevis ciemos uz nedēļu, nedēļas beigās (konkrēti man) jau ir novērojumi kas viņš par putnu, konkrētas lietas jau iekrīt acīs ar kurām es nevarētu sadzīvot. Bet ļoti iespējams, ka tā ir tikai man, jo man patīk konkrēta lietu kārtība, tāpat kā manam vīram un globāli jautājumi uzsākot kopdzīvi nebija jārisina. Mēs arī diezgan ilgi satikāmies pirms uzsākām kopdzīvi, bet tad abi vēl studējām un dzīvojām dažādās vietās, tajā brīdī bija vēlme būt kopā, bet nebija finansiālas iespējas uzsākt kopdzīvi.
Sāku runāt par konkrētu komentāru, kur meitene minēja, ka 4 gadus jau kopā ar puisi un ciemojas pie drauga 3-4 dienas nedēļā vai pat visu nedeļu, un visu par viņu jau zinot. Viņa drīzāk ir ciemiņš pašas mājās, nevis drauga.

Neons- Tas ir visbistamakais. No introverts cilveka var sagaidit visu un vini nekad nav tadi ladu skiet pirmaja bridi. Tada zinja ar normalu cilveku,kurs nav kluss un vienmer runa un bez cilvekiem nevar ir daudz vienkarsak.

Sekss pēc kāzām, dzīvošana pēc kāzām, bērni pēc kāzām.. līdz kāzām laikam vispār neko nedrīkst :D

Interesanti gan cik ilgam laikam jāpaiet neseksojot un dzīvojot atsevišķi, lai skaitītos piedienīgi precēties? vai arī termiņam nav nozīmes, galvenais, lai noprec?
Cosmo nebeidz pārsteigt. Dieva te vēl trūkst :-)

Dieva te vēl trūkst

Netrūkst. Kubiete viņu ik pa laikam piesauc! :D

Sekss pēc kāzām, dzīvošana pēc kāzām, bērni pēc kāzām.. līdz kāzām laikam vispār neko nedrīkst

Elpot :D


Bet vispār ienāca prātā tā doma - tie kas dzīvo, sekso un bērnus taisa pēc kāzām viss drīzāk arī sasteigs to precību procesu, lai tad ātrāk tiktu pie tiem augļiem.
Otrā variantā izvēlas precības atlikt vēlāk, nesteigties ar to, bet augļus pakāpeniski izbaudīt procesa laikā. Vienam patiks pirmais spēcīgu un strauju emociju bagāts variants, otram atkal patiks mierīgs, pārdomāts un vairāk pat formāls variants. Protams ir vel trešie kuri ir kaut kur pa vidu. Galu galā visu nosaka mūsu rakturi un dzīves izpratne.

Galu galā visu nosaka mūsu rakturi un dzīves izpratne.

+

Nuja. Jo cosmo jau redz tikai spektra galējības - vai nu sekss pēc kāzām, vai 'izlaidīgs' dzīvesveids. Jo pāru, kas nopietni randiņo, saderinās, dzīvo kopā - plānojot tās kāzas - nav .. un nevar būt :D

Ar mani sadzīvot ir superviegli. Laulībām piešķiru lielāku nozīmi, kā tikai ķeksītis. Gan emocināli romantiskajā, gan pragmatiskajā izteiksmē. Tā kā neesmu vecuma grupā 18 - 25, tad nevēlos savu laiku un 'māju, ģimenes' enerģiju veltīt procesiem, kas ir .. testēšana. Paldies, tam esmu gājusi cauri un tad sapratu, ka ar šo cilvēku - tādu, kāds viņš ir tikai drauga statusā - novecot nevēlos. Viņa viedoklis mainījās uz pretējo .. bet par vēlu :D Man arī vienai ir ļoti labi, otram jāsniedz tas, ko nevaru sasniegt vienatnē. Un ja manis piedāvātais ir tas, ko viņš vēlas - ideāli. N - gadus iepazīt līdz vīlēm nevienu vairs negrasos.
Nav pareizi vai nepareizi, un nevienā komentārā neredzu nedz nosodījumu, nedz nievājošu attieksmi vērstu pret tām, kas dzīvo kopā pirms jebkāda gredzentiņa. Principā - jaušama pretēja attieksme .. tās, kas atbalsta +/- gredzenus, ir konservatīvas un teju garlaicīgas, maigi sakot ..